LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
adjectivefirst/second-declension adjective

abdērītānus

abdērītānus (feminine abdērītāna, neuter abdērītānum)
Classical[ab.deː.riːˈtaː.nʊs]Ecclesiastical[ab.de.riˈtaː.nus]

Meaning

  1. adjectiveof or pertaining the city of Abdera
  2. adjectivefoolish, idiotic

Declension

singular
formmasculinefeminineneuter
nominativeabdērītānusabdērītānaabdērītānum
genitiveabdērītānīabdērītānaeabdērītānī
dativeabdērītānōabdērītānaeabdērītānō
accusativeabdērītānumabdērītānamabdērītānum
ablativeabdērītānōabdērītānāabdērītānō
vocativeabdērītāneabdērītānaabdērītānum
locativeabdērītānīabdērītānaeabdērītānī
plural
formmasculinefeminineneuter
nominativeabdērītānīabdērītānaeabdērītāna
genitiveabdērītānōrumabdērītānārumabdērītānōrum
dativeabdērītānīsabdērītānīsabdērītānīs
accusativeabdērītānōsabdērītānāsabdērītāna
ablativeabdērītānīsabdērītānīsabdērītānīs
vocativeabdērītānīabdērītānaeabdērītāna
locativeabdērītānīsabdērītānīsabdērītānīs

Origins

Derived from Ancient Greek Ἀβδηρίτης (Abdērítēs) + -ānus (“of”, “pertaining to”, adjective-forming suffix).

Quick answers

What does abdērītānus mean in Latin?
abdērītānus, a adjective, means “of or pertaining the city of Abdera; foolish, idiotic”.
How do you pronounce abdērītānus?
In classical Latin, [ab.deː.riːˈtaː.nʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [ab.de.riˈtaː.nus].