verbfirst conjugation
hālō
hālō (present infinitive hālāre, perfect active hālāvī, supine hālātum)
Classical[ˈhaː.ɫoː]Ecclesiastical[ˈaː.lo]
Meaning
- to breathe
- to emit, exhale, release (gas or fragrance)
- to be fragrant
Ipsa Paphum sublimis abit sedesque revisit Laeta suas ubi templum illi centumque Sabaeo
[Venus] goes flying back to Paphos and sees happily again her seat Where there is a temple to her and a hundred altars That warmly glow with Sheban incense and are perfumed by fresh wreaths.29 BCE – 19 BCE, Vergilius, Aeneis 1.416–418Invitent croceis [apes] halantes floribus horti Et custos furum atque avium cum falce saligna
May gardens bright, fragrant with flower, lure them [the bees] and Hellespontian Priap with his willow scythe the robbing bee and the birds keep away.c. 37 BCE – 30 BCE, Vergilius, Georgicon 4.109–111
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | hālō | hālābam | hālābō | hālāvī | hālāveram | hālāverō hālārō |
| 2nd sg. | hālās | hālābās | hālābis | hālāvistī hālāstī | hālāverās hālārās | hālāveris |
| 3rd sg. | hālat | hālābat | hālābit | hālāvit | hālāverat hālārat | hālāverit hālārit |
| 1st pl. | hālāmus | hālābāmus | hālābimus | hālāvimus | hālāverāmus | hālāverimus hālārimus |
| 2nd pl. | hālātis | hālābātis | hālābitis | hālāvistis hālāstis | hālāverātis hālārātis | hālāveritis hālāritis |
| 3rd pl. | hālant | hālābant | hālābunt | hālāvērunt hālāvēre, hālārunt | hālāverant hālārant | hālāverint hālārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | hālem | hālārem | hālāverim hālārim | hālāvissem hālāssem |
| 2nd sg. | hālēs | hālārēs | hālāverīs | hālāvissēs hālāssēs |
| 3rd sg. | hālet | hālāret | hālāverit hālārit | hālāvisset hālāsset |
| 1st pl. | hālēmus | hālārēmus | hālāverīmus hālārīmus | hālāvissēmus hālāssēmus |
| 2nd pl. | hālētis | hālārētis | hālāverītis hālārītis | hālāvissētis hālāssētis |
| 3rd pl. | hālent | hālārent | hālāverint hālārint | hālāvissent hālāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | hālor | hālābar | hālābor |
| 2nd sg. | hālāris hālāre | hālābāris hālābāre | hālāberis hālābere |
| 3rd sg. | hālātur | hālābātur | hālābitur |
| 1st pl. | hālāmur | hālābāmur | hālābimur |
| 2nd pl. | hālāminī | hālābāminī | hālābiminī |
| 3rd pl. | hālantur | hālābantur | hālābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | hāler | hālārer |
| 2nd sg. | hālēris hālēre | hālārēris hālārēre |
| 3rd sg. | hālētur | hālārētur |
| 1st pl. | hālēmur | hālārēmur |
| 2nd pl. | hālēminī | hālārēminī |
| 3rd pl. | hālentur | hālārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | hālā | hālāre |
| pres. 2nd pl. | hālāte | hālāminī |
| fut. 2nd sg. | hālātō | hālātor |
| fut. 3rd sg. | hālātō | hālātor |
| fut. 2nd pl. | hālātōte | — |
| fut. 3rd pl. | hālantō | hālantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | hālāre | hālārī |
| perfect infinitive | hālāvisse hālāsse | hālātum esse |
| future infinitive | hālātūrum esse | hālātum īrī |
| present participle | hālāns | — |
| perfect participle | — | hālātus hālāta, hālātā, hālātae, hālātam, hālātārum, hālātās, hālātī, hālātōrum, hālātōs |
| future participle | hālātūrus hālātūra, hālātūrā, hālātūrae, hālātūram, hālātūrārum, hālātūrās, hālātūre, hālātūrī, hālātūrīs, hālātūrō, hālātūrōrum, hālātūrōs, hālātūrum | hālandus hālanda, hālandā, hālandae, hālandam, hālandārum, hālandās, hālande, hālandīs, hālandōrum, hālandōs |
gerundhālandī, hālandō, hālandumsupinehālātum, hālātū
hālo, āvi, ātum, 1, v. n. and a.
I. , to breathe (poet.; cf.: feo, spiro).
I. Neutr., to breathe, to emit vapor or fragrance, be fragrant:
invitent croceis halantes floribus horti, Verg. G. 4, 109: ture calent arae sertisque recentibus halant, id. A. 1, 417.—II. Act., to breathe out, exhale:
et nardi florem, nectar qui naribus halat, Lucr. 2, 848; 6, 221; 391; Mart. 10, 48. Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
hālō āvī, ātus, āre
AN-, to breathe, emit vapor, be fragrant : halantes floribus horti, V.: arae sertis halant, V.
Origins
Possibly a denominal of Proto-Italic *anaslos, from Proto-Indo-European *h₂enh₁-slo- (“a breathing”, whence Latin anhēlus), from the root *h₂enh₁- (“to breathe”). More specifically, the pre-form *anaslos would have syncopated into *ansl-, whence later *ālā-. The initial /h-/ is unexpected and probably onomatopoeic. Ultimately akin to animus (“spirit”).
Descendants
- Frenchhaleterfrom Old French haler