What does pūnctātus mean in Latin?

pūnctātus, a adjective, means “punctuated; pointed; punctate”.

How do you pronounce pūnctātus?

In classical Latin, [puːŋkˈtaː.tʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [puŋkˈtaː.tus].

adjectivefirst/second-declension adjective

pūnctātus (feminine pūnctāta, neuter pūnctātum)

Classical[puːŋkˈtaː.tʊs]Ecclesiastical[puŋkˈtaː.tus]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	pūnctātus	pūnctāta	pūnctātum
genitive	pūnctātī	pūnctātae	pūnctātī
dative	pūnctātō	pūnctātae	pūnctātō
accusative	pūnctātum	pūnctātam	pūnctātum
ablative	pūnctātō	pūnctātā	pūnctātō
vocative	pūnctāte	pūnctāta	pūnctātum

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	pūnctātī	pūnctātae	pūnctāta
genitive	pūnctātōrum	pūnctātārum	pūnctātōrum
dative	pūnctātīs	pūnctātīs	pūnctātīs
accusative	pūnctātōs	pūnctātās	pūnctāta
ablative	pūnctātīs	pūnctātīs	pūnctātīs
vocative	pūnctātī	pūnctātae	pūnctāta

Descendants