verbfirst conjugation
hērēditō
hērēditō (present infinitive hērēditāre, perfect active hērēditāvī, supine hērēditātum)
Classical[heːˈreː.dɪ.toː]Ecclesiastical[eˈrɛː.di.to]
Meaning
- Late LatinMedieval Latinto drive out, destroy
- Late LatinMedieval Latinto take away, rob
- Late LatinMedieval Latinto be an heir
- Late LatinMedieval Latinto inherit, to heir
Nōnnūllī ūnō verbō volentēs dīcere, quod ūnō verbō in Graecō positum est, hērēditāvī interpretātī sunt. Quod etsī Latīnum esse posset, magis significāret eum, quī dedit hērēditatem, quam eum, quī accēpit; ut sīc esset 'hērēditāvi', quōmodo 'dītāvī'. Melius ergō duōbus verbīs īnsinuātur integer sēnsus[…]
Some have translated this as 'hereditavi' since in the Greek version it's a single word. Although this could be a Latin word, it would rather mean the person who gave the inheritance than the person who received it, so 'hereditavi' "I made heir" like 'ditavi' "I enriched". Therefore it's best to use two words so that the correct meaning is expressed […]354 CE – 430 CE, Aurelius Augustinus Hipponensis, Enarrationes in Psalmos 110-118 - Late LatinMedieval Latinto make heir
- Late LatinMedieval Latinto give inheritance
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | hērēditō | hērēditābam | hērēditābō | hērēditāvī | hērēditāveram | hērēditāverō hērēditārō |
| 2nd sg. | hērēditās | hērēditābās | hērēditābis | hērēditāvistī hērēditāstī | hērēditāverās hērēditārās | hērēditāveris |
| 3rd sg. | hērēditat | hērēditābat | hērēditābit | hērēditāvit | hērēditāverat hērēditārat | hērēditāverit hērēditārit |
| 1st pl. | hērēditāmus | hērēditābāmus | hērēditābimus | hērēditāvimus | hērēditāverāmus | hērēditāverimus hērēditārimus |
| 2nd pl. | hērēditātis | hērēditābātis | hērēditābitis | hērēditāvistis hērēditāstis | hērēditāverātis hērēditārātis | hērēditāveritis hērēditāritis |
| 3rd pl. | hērēditant | hērēditābant | hērēditābunt | hērēditāvērunt hērēditāvēre, hērēditārunt | hērēditāverant hērēditārant | hērēditāverint hērēditārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | hērēditem | hērēditārem | hērēditāverim hērēditārim | hērēditāvissem hērēditāssem |
| 2nd sg. | hērēditēs | hērēditārēs | hērēditāverīs | hērēditāvissēs hērēditāssēs |
| 3rd sg. | hērēditet | hērēditāret | hērēditāverit hērēditārit | hērēditāvisset hērēditāsset |
| 1st pl. | hērēditēmus | hērēditārēmus | hērēditāverīmus hērēditārīmus | hērēditāvissēmus hērēditāssēmus |
| 2nd pl. | hērēditētis | hērēditārētis | hērēditāverītis hērēditārītis | hērēditāvissētis hērēditāssētis |
| 3rd pl. | hērēditent | hērēditārent | hērēditāverint hērēditārint | hērēditāvissent hērēditāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | hērēditor | hērēditābar | hērēditābor |
| 2nd sg. | hērēditāris hērēditāre | hērēditābāris hērēditābāre | hērēditāberis hērēditābere |
| 3rd sg. | hērēditātur | hērēditābātur | hērēditābitur |
| 1st pl. | hērēditāmur | hērēditābāmur | hērēditābimur |
| 2nd pl. | hērēditāminī | hērēditābāminī | hērēditābiminī |
| 3rd pl. | hērēditantur | hērēditābantur | hērēditābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | hērēditer | hērēditārer |
| 2nd sg. | hērēditēris hērēditēre | hērēditārēris hērēditārēre |
| 3rd sg. | hērēditētur | hērēditārētur |
| 1st pl. | hērēditēmur | hērēditārēmur |
| 2nd pl. | hērēditēminī | hērēditārēminī |
| 3rd pl. | hērēditentur | hērēditārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | hērēditā | hērēditāre |
| pres. 2nd pl. | hērēditāte | hērēditāminī |
| fut. 2nd sg. | hērēditātō | hērēditātor |
| fut. 3rd sg. | hērēditātō | hērēditātor |
| fut. 2nd pl. | hērēditātōte | — |
| fut. 3rd pl. | hērēditantō | hērēditantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | hērēditāre | hērēditārī |
| perfect infinitive | hērēditāvisse hērēditāsse | hērēditātum esse |
| future infinitive | hērēditātūrum esse | hērēditātum īrī |
| present participle | hērēditāns | — |
| perfect participle | — | hērēditātus hērēditāta, hērēditātā, hērēditātae, hērēditātam, hērēditātārum, hērēditātās, hērēditātī, hērēditātōrum, hērēditātōs |
| future participle | hērēditātūrus hērēditātūra, hērēditātūrā, hērēditātūrae, hērēditātūram, hērēditātūrārum, hērēditātūrās, hērēditātūre, hērēditātūrī, hērēditātūrīs, hērēditātūrō, hērēditātūrōrum, hērēditātūrōs, hērēditātūrum | hērēditandus hērēditanda, hērēditandā, hērēditandae, hērēditandam, hērēditandārum, hērēditandās, hērēditande, hērēditandīs, hērēditandōrum, hērēditandōs |
gerundhērēditandī, hērēditandō, hērēditandumsupinehērēditātum, hērēditātū
hērēdĭto, āvi, ātum, 1, v. a. id.,
I. to inherit (late Lat.):
bona sua, Salv. adv. Av. 3, 10 med.: terram, Vulg. Psa. 24, 13 al.Origins
An Itala and Vulgate morphological calque from Ancient Greek to mirror the proportion (κατα)κληρονομέω ((kata)klēronoméō) :: κληρονομίᾱ (klēronomíā). Like the Greek verb itself, sometimes translating Hebrew יָרַשׁ (“to drive out, occupy, rob, inherit, expel, ruin”). Formally hērēditās + -tō, with haplology for the expected *-itātitō.
Descendants
- Catalanheretar
- Englishherit
- Frenchhériter
- Italianereditare
- Occitaneiretar
- Portugueseherdar
- Romanianeredita
- Spanishheredar
- Asturianheredar
- Galicianherdar