LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
verbfirst conjugation

dēterminō

dēterminō (present infinitive dētermināre, perfect active dētermināvī, supine dēterminātum)
Classical[deːˈtɛr.mɪ.noː]Ecclesiastical[deˈtɛr.mi.no]

Meaning

  1. to delimit (set bounds to)
  2. to confine (within limits)
  3. to define
  4. to designate

Conjugation conjugation 1

active indicative
formpresentimperfectfutureperfectpluperfectfut. perfect
1st sg.dēterminōdēterminābamdēterminābōdētermināvīdētermināveramdētermināverō
dēterminārō
2nd sg.dētermināsdēterminābāsdēterminābisdētermināvistī
dētermināstī		dētermināverās
dēterminārās		dētermināveris
3rd sg.dēterminatdēterminābatdēterminābitdētermināvitdētermināverat
dēterminārat		dētermināverit
dēterminārit
1st pl.dētermināmusdēterminābāmusdēterminābimusdētermināvimusdētermināverāmusdētermināverimus
dēterminārimus
2nd pl.dēterminātisdēterminābātisdēterminābitisdētermināvistis
dētermināstis		dētermināverātis
dēterminārātis		dētermināveritis
dētermināritis
3rd pl.dēterminantdēterminābantdēterminābuntdētermināvērunt
dētermināvēre, dēterminārunt		dētermināverant
dēterminārant		dētermināverint
dēterminārint
active subjunctive
active subjunctive
formpresentimperfectperfectpluperfect
1st sg.dēterminemdētermināremdētermināverim
dēterminārim		dētermināvissem
dētermināssem
2nd sg.dēterminēsdēterminārēsdētermināverīsdētermināvissēs
dētermināssēs
3rd sg.dēterminetdētermināretdētermināverit
dēterminārit		dētermināvisset
dētermināsset
1st pl.dēterminēmusdēterminārēmusdētermināverīmus
dēterminārīmus		dētermināvissēmus
dētermināssēmus
2nd pl.dēterminētisdēterminārētisdētermināverītis
dēterminārītis		dētermināvissētis
dētermināssētis
3rd pl.dēterminentdēterminārentdētermināverint
dēterminārint		dētermināvissent
dētermināssent
passive indicative
passive indicative
formpresentimperfectfuture
1st sg.dēterminordēterminābardēterminābor
2nd sg.dētermināris
dētermināre		dēterminābāris
dēterminābāre		dētermināberis
dēterminābere
3rd sg.dētermināturdēterminābāturdēterminābitur
1st pl.dētermināmurdēterminābāmurdēterminābimur
2nd pl.dētermināminīdēterminābāminīdēterminābiminī
3rd pl.dēterminanturdēterminābanturdēterminābuntur
passive subjunctive
passive subjunctive
formpresentimperfect
1st sg.dēterminerdēterminārer
2nd sg.dēterminēris
dēterminēre		dēterminārēris
dēterminārēre
3rd sg.dēterminēturdēterminārētur
1st pl.dēterminēmurdēterminārēmur
2nd pl.dēterminēminīdēterminārēminī
3rd pl.dēterminenturdēterminārentur
imperative
imperative
formactivepassive
pres. 2nd sg.dēterminādētermināre
pres. 2nd pl.dēterminātedētermināminī
fut. 2nd sg.dēterminātōdēterminātor
fut. 3rd sg.dēterminātōdēterminātor
fut. 2nd pl.dēterminātōte—
fut. 3rd pl.dēterminantōdēterminantor
infinitives & participles
infinitives & participles
formactivepassive
present infinitivedētermināredēterminārī
perfect infinitivedētermināvisse
dētermināsse		dēterminātum esse
future infinitivedēterminātūrum essedēterminātum īrī
present participledētermināns
dēterminante, dēterminantem, dēterminantēs, dēterminantī, dēterminantia, dēterminantibus, dēterminantis, dēterminantīs, dēterminantium		—
perfect participle—dēterminātus
dētermināta, dēterminātā, dēterminātae, dēterminātam, dēterminātārum, dēterminātās, dēterminātī, dēterminātōrum, dēterminātōs
future participledēterminātūrus
dēterminātūra, dēterminātūrā, dēterminātūrae, dēterminātūram, dēterminātūrārum, dēterminātūrās, dēterminātūre, dēterminātūrī, dēterminātūrīs, dēterminātūrō, dēterminātūrōrum, dēterminātūrōs, dēterminātūrum		dēterminandus
dēterminanda, dēterminandā, dēterminandae, dēterminandam, dēterminandārum, dēterminandās, dēterminande, dēterminandīs, dēterminandōrum, dēterminandōs
gerunddēterminandī, dēterminandō, dēterminandumsupinedēterminātum, dēterminātū

dē-termĭno, āvi, ātum, 1,
I. v. a., to enclose within boundaries, to bound; to limit, prescribe, determine (rare but class.).
I. Prop.: regiones, limites, confinia, Plaut. Poen. prol. 49: augur regiones ab oriente ad occasum determinavit, Liv. 1, 18 fin.; cf. Asiam ab oriente Armenia minore, ab occidente Phrygia, etc., Plin. 5, 27, 28, § 102: imaginem templi scipione in solo, id. 28, 2, 4, § 15.—
II. Transf., to fix, settle, determine: teli ictus, Lucr. 6, 403: segetes in diem, Plin. 8, 25, 39, § 77; cf.: diem jejuniis, Tert. adv. Psych. 2: senatoria et equestria officia biennio spatio, Suet. Galb. 15; Tac. Or. 16: id quod dicit spiritu, non arte determinat, measures, Cic. de Or. 3, 44, 175: judicium determinat causas, Vulg. Prov. 26, 10: mensuram (Ponti), Plin. 4, 12, 24, § 77.—Poet.: omnia fixa tuus glomerans determinat annus, Cic. Poet. Div. 1, 12.

Origins

From dē- + terminō (“to limit”), from terminus.

Descendants
  • Catalandeterminar
  • Englishdeterminefrom Old French determiner
  • Frenchdéterminerfrom Old French determiner
  • Germandeterminieren
  • Italiandeterminare
  • Occitandeterminar
  • Portuguesedeterminar
  • Romaniandetermina
  • Spanishdeterminar
  • Galiciandeterminar

Quick answers

What does dēterminō mean in Latin?
dēterminō, a verb, means “to delimit (set bounds to); to confine (within limits); to define”.
What are the principal parts of dēterminō?
dēterminō, dētermināre, dētermināvī, dēterminātum (first conjugation).
How do you pronounce dēterminō?
In classical Latin, [deːˈtɛr.mɪ.noː]; in ecclesiastical (church) Latin, [deˈtɛr.mi.no].