LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
noun · femininethird declension

dēterminātiō

dēterminātiō f (genitive dēterminātiōnis)
Classical[deː.tɛr.mɪˈnaː.ti.oː]Ecclesiastical[de.ter.miˈnat.t͡si.o]

Meaning

  1. boundary
  2. end, conclusion
  3. determination

Declension

declension
formsingularplural
nominativedēterminātiōdēterminātiōnēs
genitivedēterminātiōnisdēterminātiōnum
dativedēterminātiōnīdēterminātiōnibus
accusativedēterminātiōnemdēterminātiōnēs
ablativedēterminātiōnedēterminātiōnibus
vocativedēterminātiōdēterminātiōnēs

dētermĭnātĭo, ōnis, f. id.,
I. a boundary, conclusion, end: extrema ora et d. mundi, Cic. N. D. 2, 40, 101: exitus et determinatio orationis, id. Inv. 1, 52, 98.

Origins

Proto-Indo-European *-tis Proto-Indo-European *-Hō Proto-Indo-European *-tiHō Proto-Italic *-tiō Latin -tiō Latin dēterminātiō From dēterminō + -tiō.

Descendants
  • Catalandeterminació
  • Englishdetermination
  • Italiandeterminazione
  • Occitandeterminacion
  • Portuguesedeterminação
  • Romaniandeterminație
  • Spanishdeterminación
  • Hungariandetermináció
  • Piedmontesedeterminassion

Quick answers

What does dēterminātiō mean in Latin?
dēterminātiō, a noun, means “boundary; end, conclusion; determination”.
What is the genitive of dēterminātiō?
The genitive singular is dēterminātiōnis. dēterminātiō is feminine, third declension.
How do you pronounce dēterminātiō?
In classical Latin, [deː.tɛr.mɪˈnaː.ti.oː]; in ecclesiastical (church) Latin, [de.ter.miˈnat.t͡si.o].