noun · masculinethird declension
ūrīnātor
ūrīnātor m (genitive ūrīnātōris, feminine ūrīnātrīx)
Classical[uː.riːˈnaː.tɔr]Ecclesiastical[u.riˈnaː.tor]
Meaning
- diver
Declension
| form | singular | plural |
|---|---|---|
| nominative | ūrīnātor | ūrīnātōrēs |
| genitive | ūrīnātōris | ūrīnātōrum |
| dative | ūrīnātōrī | ūrīnātōribus |
| accusative | ūrīnātōrem | ūrīnātōrēs |
| ablative | ūrīnātōre | ūrīnātōribus |
| vocative | ūrīnātor | ūrīnātōrēs |
ūrīnātor, ōris, m. urinor,
I. a diver, Varr. L. L. 5, § 126 Müll.; Liv. 44, 10; Dig. 14, 2, 4; Inscr. Orell. 4115.
Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
ūrīnātor ōris, m
urinor, a diver , L.
Origins
Proto-Indo-European *-tōr Proto-Italic *-tōr Latin -tor Latin ūrīnātor From ūrīnor + -tor.