adjectivethird-declension two-termination adjective
ūrīnālis
ūrīnālis (neuter ūrīnāle)
Classical[uː.riːˈnaː.lɪs]Ecclesiastical[u.riˈnaː.lis]
Meaning
- New Latinrelationaltwo terminationurine, urinary
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | ūrīnālis | ūrīnālis | ūrīnāle |
| genitive | ūrīnālis | ūrīnālis | ūrīnālis |
| dative | ūrīnālī | ūrīnālī | ūrīnālī |
| accusative | ūrīnālem | ūrīnālem | ūrīnāle |
| ablative | ūrīnālī | ūrīnālī | ūrīnālī |
| vocative | ūrīnālis | ūrīnālis | ūrīnāle |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | ūrīnālēs | ūrīnālēs | ūrīnālia |
| genitive | ūrīnālium | ūrīnālium | ūrīnālium |
| dative | ūrīnālibus | ūrīnālibus | ūrīnālibus |
| accusative | ūrīnālīs ūrīnālēs | ūrīnālīs ūrīnālēs | ūrīnālia |
| ablative | ūrīnālibus | ūrīnālibus | ūrīnālibus |
| vocative | ūrīnālēs | ūrīnālēs | ūrīnālia |
ūrīnālis, e, adj. urina,
I. of or belonging to urine, urinary, urinative:
viae, Cael. Aur. Tard. 5, 3; cf. fistula, Veg. 3, 15: virtutes, Cael. Aur. Tard. 5, 2: medicamenta, id. ib. 1, 4; 5, 1.