adjectivefirst/second-declension adjective
subspīcātus
subspīcātus (feminine subspīcāta, neuter subspīcātum)
Classical[sʊp.spiːˈkaː.tʊs]Ecclesiastical[sub.spiˈkaː.tus]
Meaning
- New LatinadjectiveHaving spikes underneath
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | subspīcātus | subspīcāta | subspīcātum |
| genitive | subspīcātī | subspīcātae | subspīcātī |
| dative | subspīcātō | subspīcātae | subspīcātō |
| accusative | subspīcātum | subspīcātam | subspīcātum |
| ablative | subspīcātō | subspīcātā | subspīcātō |
| vocative | subspīcāte | subspīcāta | subspīcātum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | subspīcātī | subspīcātae | subspīcāta |
| genitive | subspīcātōrum | subspīcātārum | subspīcātōrum |
| dative | subspīcātīs | subspīcātīs | subspīcātīs |
| accusative | subspīcātōs | subspīcātās | subspīcāta |
| ablative | subspīcātīs | subspīcātīs | subspīcātīs |
| vocative | subspīcātī | subspīcātae | subspīcāta |
Origins
- Proto-Indo-European*upó
- Proto-Italic*supo
- Latinsubspīcātus
Latin sub- Latin spicatus Latin subspīcātus From sub- + spicatus.