verbfirst conjugation
prophētizō
prophētizō (present infinitive prophētizāre, perfect active prophētizāvī, supine prophētizātum)
Classical[prɔ.pʰeːˈtɪz.zoː]Ecclesiastical[pro.feˈtid.d͡zo]
Meaning
- Late Latinto prophesy
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | prophētizō | prophētizābam | prophētizābō | prophētizāvī | prophētizāveram | prophētizāverō prophētīzārō |
| 2nd sg. | prophētizās | prophētizābās | prophētizābis | prophētizāvistī prophētīzāstī | prophētizāverās prophētīzārās | prophētizāveris |
| 3rd sg. | prophētizat | prophētizābat | prophētizābit | prophētizāvit | prophētizāverat prophētīzārat | prophētizāverit prophētīzārit |
| 1st pl. | prophētizāmus | prophētizābāmus | prophētizābimus | prophētizāvimus | prophētizāverāmus | prophētizāverimus prophētīzārimus |
| 2nd pl. | prophētizātis | prophētizābātis | prophētizābitis | prophētizāvistis prophētīzāstis | prophētizāverātis prophētīzārātis | prophētizāveritis prophētīzāritis |
| 3rd pl. | prophētizant | prophētizābant | prophētizābunt | prophētizāvērunt prophētizāvēre, prophētīzārunt | prophētizāverant prophētīzārant | prophētizāverint prophētīzārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | prophētizem | prophētizārem | prophētizāverim prophētīzārim | prophētizāvissem prophētīzāssem |
| 2nd sg. | prophētizēs | prophētizārēs | prophētizāverīs | prophētizāvissēs prophētīzāssēs |
| 3rd sg. | prophētizet | prophētizāret | prophētizāverit prophētīzārit | prophētizāvisset prophētīzāsset |
| 1st pl. | prophētizēmus | prophētizārēmus | prophētizāverīmus prophētīzārīmus | prophētizāvissēmus prophētīzāssēmus |
| 2nd pl. | prophētizētis | prophētizārētis | prophētizāverītis prophētīzārītis | prophētizāvissētis prophētīzāssētis |
| 3rd pl. | prophētizent | prophētizārent | prophētizāverint prophētīzārint | prophētizāvissent prophētīzāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | prophētizor | prophētizābar | prophētizābor |
| 2nd sg. | prophētizāris prophētizāre | prophētizābāris prophētizābāre | prophētizāberis prophētizābere |
| 3rd sg. | prophētizātur | prophētizābātur | prophētizābitur |
| 1st pl. | prophētizāmur | prophētizābāmur | prophētizābimur |
| 2nd pl. | prophētizāminī | prophētizābāminī | prophētizābiminī |
| 3rd pl. | prophētizantur | prophētizābantur | prophētizābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | prophētizer | prophētizārer |
| 2nd sg. | prophētizēris prophētizēre | prophētizārēris prophētizārēre |
| 3rd sg. | prophētizētur | prophētizārētur |
| 1st pl. | prophētizēmur | prophētizārēmur |
| 2nd pl. | prophētizēminī | prophētizārēminī |
| 3rd pl. | prophētizentur | prophētizārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | prophētizā | prophētizāre |
| pres. 2nd pl. | prophētizāte | prophētizāminī |
| fut. 2nd sg. | prophētizātō | prophētizātor |
| fut. 3rd sg. | prophētizātō | prophētizātor |
| fut. 2nd pl. | prophētizātōte | — |
| fut. 3rd pl. | prophētizantō | prophētizantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | prophētizāre | prophētizārī |
| perfect infinitive | prophētizāvisse prophētīzāsse | prophētizātum esse |
| future infinitive | prophētizātūrum esse | prophētizātum īrī |
| present participle | prophētizāns | — |
| perfect participle | — | prophētizātus prophētizāta, prophētizātā, prophētizātae, prophētizātam, prophētizātārum, prophētizātās, prophētizātī, prophētizātōrum, prophētizātōs |
| future participle | prophētizātūrus prophētizātūra, prophētizātūrā, prophētizātūrae, prophētizātūram, prophētizātūrārum, prophētizātūrās, prophētizātūre, prophētizātūrī, prophētizātūrīs, prophētizātūrō, prophētizātūrōrum, prophētizātūrōs, prophētizātūrum | prophētizandus prophētizanda, prophētizandā, prophētizandae, prophētizandam, prophētizandārum, prophētizandās, prophētizande, prophētizandīs, prophētizandōrum, prophētizandōs |
gerundprophētizandī, prophētizandō, prophētizandumsupineprophētizātum, prophētizātū
Origins
Late Latin borrowing from Ancient Greek προφητίζω (prophētízō, “to interpret the gods; to preach inspired by the Holy Spirit”), from προ- (pro-, “before”) + φημί (phēmí, “to declare, assert, say”) + -ίζω (-ízō), equivalent to prophēta + -izō.