What does prophētālis mean in Latin?

prophētālis, a adjective, means “prophetic, prophetical”.

How do you pronounce prophētālis?

In classical Latin, [prɔ.pʰeːˈtaː.lɪs]; in ecclesiastical (church) Latin, [pro.feˈtaː.lis].

adjectivethird-declension two-termination adjective

prophētālis (neuter prophētāle)

Classical[prɔ.pʰeːˈtaː.lɪs]Ecclesiastical[pro.feˈtaː.lis]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	prophētālis	prophētālis	prophētāle
genitive	prophētālis	prophētālis	prophētālis
dative	prophētālī	prophētālī	prophētālī
accusative	prophētālem	prophētālem	prophētāle
ablative	prophētālī	prophētālī	prophētālī
vocative	prophētālis	prophētālis	prophētāle

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	prophētālēs	prophētālēs	prophētālia
genitive	prophētālium	prophētālium	prophētālium
dative	prophētālibus	prophētālibus	prophētālibus
accusative	prophētālīs prophētālēs	prophētālīs prophētālēs	prophētālia
ablative	prophētālibus	prophētālibus	prophētālibus
vocative	prophētālēs	prophētālēs	prophētālia

prŏphētālis, e, adj. propheta,

I. prophetic, prophetical (eccl. Lat.): os, Hier. Ep. 54, n. 17: habitus, Hilar. in Matt. 2, 2: scriptura, id. ib. 23, 4; Cassiod. in Psa. 16.

Ancient Greek προφήτης (prophḗtēs)bor. Latin prophēta Proto-Italic *-ālis Latin -ālis Latin prophētālis From prophēta (“prophet”) + -ālis.