verbfirst conjugation
prōlātō
prōlātō (present infinitive prōlātāre, perfect active prōlātāvī, supine prōlātātum)
Classical[proːˈɫaː.toː]Ecclesiastical[proˈlaː.to]
Meaning
- to lengthen, extend, enlarge
- to prolong
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | prōlātō | prōlātābam | prōlātābō | prōlātāvī | prōlātāveram | prōlātāverō prōlātārō |
| 2nd sg. | prōlātās | prōlātābās | prōlātābis | prōlātāvistī prōlātāstī | prōlātāverās prōlātārās | prōlātāveris |
| 3rd sg. | prōlātat | prōlātābat | prōlātābit | prōlātāvit | prōlātāverat prōlātārat | prōlātāverit prōlātārit |
| 1st pl. | prōlātāmus | prōlātābāmus | prōlātābimus | prōlātāvimus | prōlātāverāmus | prōlātāverimus prōlātārimus |
| 2nd pl. | prōlātātis | prōlātābātis | prōlātābitis | prōlātāvistis prōlātāstis | prōlātāverātis prōlātārātis | prōlātāveritis prōlātāritis |
| 3rd pl. | prōlātant | prōlātābant | prōlātābunt | prōlātāvērunt prōlātāvēre, prōlātārunt | prōlātāverant prōlātārant | prōlātāverint prōlātārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | prōlātem | prōlātārem | prōlātāverim prōlātārim | prōlātāvissem prōlātāssem |
| 2nd sg. | prōlātēs | prōlātārēs | prōlātāverīs | prōlātāvissēs prōlātāssēs |
| 3rd sg. | prōlātet | prōlātāret | prōlātāverit prōlātārit | prōlātāvisset prōlātāsset |
| 1st pl. | prōlātēmus | prōlātārēmus | prōlātāverīmus prōlātārīmus | prōlātāvissēmus prōlātāssēmus |
| 2nd pl. | prōlātētis | prōlātārētis | prōlātāverītis prōlātārītis | prōlātāvissētis prōlātāssētis |
| 3rd pl. | prōlātent | prōlātārent | prōlātāverint prōlātārint | prōlātāvissent prōlātāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | prōlātor | prōlātābar | prōlātābor |
| 2nd sg. | prōlātāris prōlātāre | prōlātābāris prōlātābāre | prōlātāberis prōlātābere |
| 3rd sg. | prōlātātur | prōlātābātur | prōlātābitur |
| 1st pl. | prōlātāmur | prōlātābāmur | prōlātābimur |
| 2nd pl. | prōlātāminī | prōlātābāminī | prōlātābiminī |
| 3rd pl. | prōlātantur | prōlātābantur | prōlātābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | prōlāter | prōlātārer |
| 2nd sg. | prōlātēris prōlātēre | prōlātārēris prōlātārēre |
| 3rd sg. | prōlātētur | prōlātārētur |
| 1st pl. | prōlātēmur | prōlātārēmur |
| 2nd pl. | prōlātēminī | prōlātārēminī |
| 3rd pl. | prōlātentur | prōlātārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | prōlātā | prōlātāre |
| pres. 2nd pl. | prōlātāte | prōlātāminī |
| fut. 2nd sg. | prōlātātō | prōlātātor |
| fut. 3rd sg. | prōlātātō | prōlātātor |
| fut. 2nd pl. | prōlātātōte | — |
| fut. 3rd pl. | prōlātantō | prōlātantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | prōlātāre | prōlātārī |
| perfect infinitive | prōlātāvisse prōlātāsse | prōlātātum esse |
| future infinitive | prōlātātūrum esse | prōlātātum īrī |
| present participle | prōlātāns | — |
| perfect participle | — | prōlātātus prōlātāta, prōlātātā, prōlātātae, prōlātātam, prōlātātārum, prōlātātās, prōlātātī, prōlātātōrum, prōlātātōs |
| future participle | prōlātātūrus prōlātātūra, prōlātātūrā, prōlātātūrae, prōlātātūram, prōlātātūrārum, prōlātātūrās, prōlātātūre, prōlātātūrī, prōlātātūrīs, prōlātātūrō, prōlātātūrōrum, prōlātātūrōs, prōlātātūrum | prōlātandus prōlātanda, prōlātandā, prōlātandae, prōlātandam, prōlātandārum, prōlātandās, prōlātande, prōlātandīs, prōlātandōrum, prōlātandōs |
gerundprōlātandī, prōlātandō, prōlātandumsupineprōlātātum, prōlātātū
prōlāto, āvi, ātum, 1, v. freq. a. profero.
I. To lengthen, extend, enlarge (not in Cic.; syn.: distendo, extendo;
profero, differo): agros, Tac. H. 2, 78: villam, Col. 1, 5: rem rusticam, id. 1, praef. § 19: effugium, Lucr. 1, 983: vitam, to prolong, Tac. A. 11, 37.—II. Of time, to put off, defer, delay, postpone (class.; cf.:
profero, differo), id (malum) opprimi sustentando ac prolatando nullo pacto potest, Cic. Cat. 4, 3, 6: dubitando et dies prolatando, Sall. C. 43, 3: diem ex die, Tac. A. 6, 42: bellum, id. ib. 13, 34: bellum indies, Sall. H. 4, 61, 12 Dietsch; cf. Sil. 3, 142: consultationes, Sall. J. 27, 2: seditiones, id. H. 1, 48, 16 Dietsch: nihil prolatandum ratus, Liv. 21, 5: prolatando aliquantum extraxerant temporis, Curt. 10, 2, 10.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
prōlātō —, —, āre, freq.
prolatus, to extend, enlarge : agros, Ta.— To put off, defer, delay, postpone : id (malum) opprimi prolatando: consultationes, S.: nihil prolatandum ratus, L.: prolatando, by procrastination , Cu.: diem ex die, Ta.
Origins
- Proto-Indo-European*per-der.?
- Proto-Indo-European*per-der.?
- Proto-Indo-European*pér
- Proto-Indo-European*pró
- Proto-Indo-European*pro-
- Proto-Italic*pro-
- Latinprōlātō
Proto-Indo-European *bʰer- Proto-Indo-European *-eti Proto-Indo-European *bʰéreti Proto-Italic *ferō Latin ferō Latin prōferō Proto-Indo-European *-tós Proto-Italic *-tos Latin -tus Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin -tō Latin prōlātō From prōferō + -tō.