LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
adjectivefirst/second-declension adjective

profectītius

profectītius (feminine profectītia, neuter profectītium)
Classical[prɔ.fɛkˈtiː.ti.ʊs]Ecclesiastical[pro.fekˈtit.t͡si.us]

Meaning

  1. Late Latinadjectivesynonym of profectīcius

Declension

singular
formmasculinefeminineneuter
nominativeprofectītiusprofectītiaprofectītium
genitiveprofectītiīprofectītiaeprofectītiī
dativeprofectītiōprofectītiaeprofectītiō
accusativeprofectītiumprofectītiamprofectītium
ablativeprofectītiōprofectītiāprofectītiō
vocativeprofectītieprofectītiaprofectītium
plural
formmasculinefeminineneuter
nominativeprofectītiīprofectītiaeprofectītia
genitiveprofectītiōrumprofectītiārumprofectītiōrum
dativeprofectītiīsprofectītiīsprofectītiīs
accusativeprofectītiōsprofectītiāsprofectītia
ablativeprofectītiīsprofectītiīsprofectītiīs
vocativeprofectītiīprofectītiaeprofectītia

Quick answers

What does profectītius mean in Latin?
profectītius, a adjective, means “synonym of profectīcius”.
How do you pronounce profectītius?
In classical Latin, [prɔ.fɛkˈtiː.ti.ʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [pro.fekˈtit.t͡si.us].