verbfirst conjugation
profānō
profānō (present infinitive profānāre, perfect active profānāvī, supine profānātum)
Classical[prɔˈfaː.noː]Ecclesiastical[proˈfaː.no]
Meaning
- to offer (in front of a temple, shrine, etc.)
Ubi daps profanata comestaque erit, verno arare incipito.
When the feast is offered and eaten, begin the spring plowing234 BCE – 149 BCE, Marcus Porcius Cato, De agri cultura 49 - to desecrate, profane
- to violate, pollute
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | profānō | profānābam | profānābō | profānāvī | profānāveram | profānāverō profānārō |
| 2nd sg. | profānās | profānābās | profānābis | profānāvistī profānāstī | profānāverās profānārās | profānāveris |
| 3rd sg. | profānat | profānābat | profānābit | profānāvit | profānāverat profānārat | profānāverit profānārit |
| 1st pl. | profānāmus | profānābāmus | profānābimus | profānāvimus | profānāverāmus | profānāverimus profānārimus |
| 2nd pl. | profānātis | profānābātis | profānābitis | profānāvistis profānāstis | profānāverātis profānārātis | profānāveritis profānāritis |
| 3rd pl. | profānant | profānābant | profānābunt | profānāvērunt profānāvēre, profānārunt | profānāverant profānārant | profānāverint profānārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | profānem | profānārem | profānāverim profānārim | profānāvissem profānāssem |
| 2nd sg. | profānēs | profānārēs | profānāverīs | profānāvissēs profānāssēs |
| 3rd sg. | profānet | profānāret | profānāverit profānārit | profānāvisset profānāsset |
| 1st pl. | profānēmus | profānārēmus | profānāverīmus profānārīmus | profānāvissēmus profānāssēmus |
| 2nd pl. | profānētis | profānārētis | profānāverītis profānārītis | profānāvissētis profānāssētis |
| 3rd pl. | profānent | profānārent | profānāverint profānārint | profānāvissent profānāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | profānor | profānābar | profānābor |
| 2nd sg. | profānāris profānāre | profānābāris profānābāre | profānāberis profānābere |
| 3rd sg. | profānātur | profānābātur | profānābitur |
| 1st pl. | profānāmur | profānābāmur | profānābimur |
| 2nd pl. | profānāminī | profānābāminī | profānābiminī |
| 3rd pl. | profānantur | profānābantur | profānābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | profāner | profānārer |
| 2nd sg. | profānēris profānēre | profānārēris profānārēre |
| 3rd sg. | profānētur | profānārētur |
| 1st pl. | profānēmur | profānārēmur |
| 2nd pl. | profānēminī | profānārēminī |
| 3rd pl. | profānentur | profānārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | profānā | profānāre |
| pres. 2nd pl. | profānāte | profānāminī |
| fut. 2nd sg. | profānātō | profānātor |
| fut. 3rd sg. | profānātō | profānātor |
| fut. 2nd pl. | profānātōte | — |
| fut. 3rd pl. | profānantō | profānantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | profānāre | profānārī |
| perfect infinitive | profānāvisse profānāsse | profānātum esse |
| future infinitive | profānātūrum esse | profānātum īrī |
| present participle | profānāns | — |
| perfect participle | — | profānātus profānāta, profānātā, profānātae, profānātam, profānātārum, profānātās, profānātī, profānātōrum, profānātōs |
| future participle | profānātūrus profānātūra, profānātūrā, profānātūrae, profānātūram, profānātūrārum, profānātūrās, profānātūre, profānātūrī, profānātūrīs, profānātūrō, profānātūrōrum, profānātūrōs, profānātūrum | profānandus profānanda, profānandā, profānandae, profānandam, profānandārum, profānandās, profānande, profānandīs, profānandōrum, profānandōs |
gerundprofānandī, profānandō, profānandumsupineprofānātum, profānātū
prōfāno, āvi, ātum, 1, v. a. pro-fanum,
I. to bring any thing to a god before the temple, i. e. to dedicate, consecrate, offer in sacrifice (ante-class.):
daps profanata, Cato, R. R. 50: profanato sine contagione, id. ib. 132: decimam Herculi, Massur. Sabin. ap. Macr. S. 3, 6: ad aram decimam bovum, Fest. s. v. potitium, p. 237 Müll.; Aur. Vict. Orig. Gent. Rom. 6: polluctum cum profanatum dicitur, id est proinde ut sit fani factum; itaque olim fano consumebatur omne quod profanum erat, Varr. L. L. 6, § 54 Müll. (the passage is corrupt).prŏfāno, āvi, atum, 1, v. a. profanus.
I. Lit., to render unholy, deprive of sanctity, to unhallow, desecrate, profane (perh. not ante - Aug.):
dies festos, sacra, sacerdotes, Liv. 31, 44: sacrum, Ov. Am. 3, 9, 19: festum, id. M. 4, 390: sacra, Petr. 89: funus, Stat. Th. 9, 8: sabbata, Vulg. Ezech. 23, 38: justitias, id. Psa. 88, 32.— II. Transf.
A. To violate, pollute:
pudorem, Curt. 5, 1, 38: os, Quint. 11, 1, 84: nomen, id. Decl. 10.—B. To disclose, reveal, betray:
secreta, App. M. 5, p. 164, 13: res profanata non valeat, Pall. 1, 35, 1.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
profānō āvī, ātus, āre
profanus, to render unholy, desecrate, profane, violate : ut dies festi profanarentur, L.: festum, O.: pudorem, Cu.
Origins
In sense 1, from pro (“in front of, before”) + fānum (“temple”) + -ō. In senses 2-3, from profānus (“profane, secular”) + -ō.
Descendants
- Catalanprofanar
- Englishprofane
- Frenchprofaner
- Italianprofanare
- Occitanprofanar
- Portugueseprofanar
- Romanianprofana
- Spanishprofanar
- Friulianprofanâ
- Galicianprofanar