adjectivethird-declension two-termination adjective
prōdigālis
prōdigālis (neuter prōdigāle, adverb prōdigāliter)
Classical[proː.dɪˈɡaː.lɪs]Ecclesiastical[pro.diˈɡaː.lis]
Meaning
- Late Latintwo terminationprodigal, lavish, profligate
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | prōdigālis | prōdigālis | prōdigāle |
| genitive | prōdigālis | prōdigālis | prōdigālis |
| dative | prōdigālī | prōdigālī | prōdigālī |
| accusative | prōdigālem | prōdigālem | prōdigāle |
| ablative | prōdigālī | prōdigālī | prōdigālī |
| vocative | prōdigālis | prōdigālis | prōdigāle |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | prōdigālēs | prōdigālēs | prōdigālia |
| genitive | prōdigālium | prōdigālium | prōdigālium |
| dative | prōdigālibus | prōdigālibus | prōdigālibus |
| accusative | prōdigālīs prōdigālēs | prōdigālīs prōdigālēs | prōdigālia |
| ablative | prōdigālibus | prōdigālibus | prōdigālibus |
| vocative | prōdigālēs | prōdigālēs | prōdigālia |
Origins
Proto-Italic *-ālis Latin -ālis Latin prōdigālis From prōdigus + -ālis.
Descendants
- Englishprodigal