verbfirst conjugation
plāgō
plāgō (present infinitive plāgāre, perfect active plāgāvī, supine plāgātum)
Classical[ˈpɫaː.ɡoː]Ecclesiastical[ˈplaː.ɡo]
Meaning
- to strike
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | plāgō | plāgābam | plāgābō | plāgāvī | plāgāveram | plāgāverō |
| 2nd sg. | plāgās | plāgābās | plāgābis | plāgāvistī | plāgāverās | plāgāveris |
| 3rd sg. | plāgat | plāgābat | plāgābit | plāgāvit | plāgāverat | plāgāverit |
| 1st pl. | plāgāmus | plāgābāmus | plāgābimus | plāgāvimus | plāgāverāmus | plāgāverimus |
| 2nd pl. | plāgātis | plāgābātis | plāgābitis | plāgāvistis | plāgāverātis | plāgāveritis |
| 3rd pl. | plāgant | plāgābant | plāgābunt | plāgāvērunt plāgāvēre | plāgāverant | plāgāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | plāgem | plāgārem | plāgāverim | plāgāvissem |
| 2nd sg. | plāgēs | plāgārēs | plāgāverīs | plāgāvissēs |
| 3rd sg. | plāget | plāgāret | plāgāverit | plāgāvisset |
| 1st pl. | plāgēmus | plāgārēmus | plāgāverīmus | plāgāvissēmus |
| 2nd pl. | plāgētis | plāgārētis | plāgāverītis | plāgāvissētis |
| 3rd pl. | plāgent | plāgārent | plāgāverint | plāgāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | plāgor | plāgābar | plāgābor |
| 2nd sg. | plāgāris plāgāre | plāgābāris plāgābāre | plāgāberis plāgābere |
| 3rd sg. | plāgātur | plāgābātur | plāgābitur |
| 1st pl. | plāgāmur | plāgābāmur | plāgābimur |
| 2nd pl. | plāgāminī | plāgābāminī | plāgābiminī |
| 3rd pl. | plāgantur | plāgābantur | plāgābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | plāger | plāgārer |
| 2nd sg. | plāgēris plāgēre | plāgārēris plāgārēre |
| 3rd sg. | plāgētur | plāgārētur |
| 1st pl. | plāgēmur | plāgārēmur |
| 2nd pl. | plāgēminī | plāgārēminī |
| 3rd pl. | plāgentur | plāgārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | plāgā | plāgāre |
| pres. 2nd pl. | plāgāte | plāgāminī |
| fut. 2nd sg. | plāgātō | plāgātor |
| fut. 3rd sg. | plāgātō | plāgātor |
| fut. 2nd pl. | plāgātōte | — |
| fut. 3rd pl. | plāgantō | plāgantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | plāgāre | plāgārī |
| perfect infinitive | plāgāvisse | plāgātum esse |
| future infinitive | plāgātūrum esse | plāgātum īrī |
| present participle | plāgāns | — |
| perfect participle | — | plāgātus |
| future participle | plāgātūrus | plāgandus |
gerundplāgandī, plāgandō, plāgandumsupineplāgātum, plāgātū
plāgo, āvi, āre, v. a. 1. plaga,
I. to strike, wound (eccl. Lat.): aliquem, Aug. Civ. Dei, 21, 11; Vulg. Zach. 13, 6; Juv. Schol. 6, 655; 13, 133.
Origins
Ultimately from the Proto-Indo-European onomatopoeic root *pleh₂g- (“to strike”) (compare Ancient Greek πλάζω (plázō), Proto-Germanic *flōkaną), variant of *pleh₂k-, whence possibly plācō and placeō. See plangō, from the nasal-infixed form *pleh₂-n-g- (compare Old Norse flengja (“to strike, whip”), modern English fling). Also possibly related to lancea via Celtic.
Ibero-Romance
- Portuguesechagarfrom Old Galician-Portuguese chagar
- Spanishllagar
- Asturianllagar
- Galicianchagarfrom Old Galician-Portuguese chagar
Italo-Romance
- Italianpiagare
- Sicilianchiagari
Borrowings
- Spanishplagar
Northern Gallo-Romance
- Old Frenchplaier