verbthird conjugation
obstrūdō
obstrūdō (present infinitive obstrūdere, perfect active obstrūsī, supine obstrūsum)
Classical[ɔpˈstruː.doː]Ecclesiastical[obˈstruː.do]
Meaning
- transitiveto thrust, push or shove into or against
- transitiveto gulp down, swallow hastily
Conjugation conjugation 3
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | obstrūdō | obstrūdēbam | obstrūdam | obstrūsī | obstrūseram | obstrūserō |
| 2nd sg. | obstrūdis | obstrūdēbās | obstrūdēs | obstrūsistī | obstrūserās | obstrūseris |
| 3rd sg. | obstrūdit | obstrūdēbat | obstrūdet | obstrūsit | obstrūserat | obstrūserit |
| 1st pl. | obstrūdimus | obstrūdēbāmus | obstrūdēmus | obstrūsimus | obstrūserāmus | obstrūserimus |
| 2nd pl. | obstrūditis | obstrūdēbātis | obstrūdētis | obstrūsistis | obstrūserātis | obstrūseritis |
| 3rd pl. | obstrūdunt | obstrūdēbant | obstrūdent | obstrūsērunt obstrūsēre | obstrūserant | obstrūserint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | obstrūdam | obstrūderem | obstrūserim | obstrūsissem |
| 2nd sg. | obstrūdās | obstrūderēs | obstrūserīs | obstrūsissēs |
| 3rd sg. | obstrūdat | obstrūderet | obstrūserit | obstrūsisset |
| 1st pl. | obstrūdāmus | obstrūderēmus | obstrūserīmus | obstrūsissēmus |
| 2nd pl. | obstrūdātis | obstrūderētis | obstrūserītis | obstrūsissētis |
| 3rd pl. | obstrūdant | obstrūderent | obstrūserint | obstrūsissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | obstrūdor | obstrūdēbar | obstrūdar |
| 2nd sg. | obstrūderis obstrūdere | obstrūdēbāris obstrūdēbāre | obstrūdēris obstrūdēre |
| 3rd sg. | obstrūditur | obstrūdēbātur | obstrūdētur |
| 1st pl. | obstrūdimur | obstrūdēbāmur | obstrūdēmur |
| 2nd pl. | obstrūdiminī | obstrūdēbāminī | obstrūdēminī |
| 3rd pl. | obstrūduntur | obstrūdēbantur | obstrūdentur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | obstrūdar | obstrūderer |
| 2nd sg. | obstrūdāris obstrūdāre | obstrūderēris obstrūderēre |
| 3rd sg. | obstrūdātur | obstrūderētur |
| 1st pl. | obstrūdāmur | obstrūderēmur |
| 2nd pl. | obstrūdāminī | obstrūderēminī |
| 3rd pl. | obstrūdantur | obstrūderentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | obstrūde | obstrūdere |
| pres. 2nd pl. | obstrūdite | obstrūdiminī |
| fut. 2nd sg. | obstrūditō | obstrūditor |
| fut. 3rd sg. | obstrūditō | obstrūditor |
| fut. 2nd pl. | obstrūditōte | — |
| fut. 3rd pl. | obstrūduntō | obstrūduntor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | obstrūdere | obstrūdī |
| perfect infinitive | obstrūsisse | obstrūsum esse |
| future infinitive | obstrūsūrum esse | obstrūsum īrī |
| present participle | obstrūdēns | — |
| perfect participle | — | obstrūsus |
| future participle | obstrūsūrus | obstrūdendus obstrūdundus |
gerundobstrūdendī, obstrūdendō, obstrūdendumsupineobstrūsum, obstrūsū
obstrūdo, ĕre, v. obtrudo.
Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
obstrūdō see obtrudo.
Origins
Proto-Indo-European *h₁ep-der. Proto-Indo-European *h₁épsder. Proto-Indo-European *h₁óp(i) Proto-Italic *op Latin ob Latin ob- Proto-Indo-European *trewd-der. Proto-Italic *troudō Latin trūdō Latin obstrūdō From ob- + trūdō.