verbfirst conjugation
obdormītō
obdormītō (present infinitive obdormītāre, perfect active obdormītāvī, supine obdormītātum)
Meaning
- to fall asleep
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | obdormītō | obdormītābam | obdormītābō | obdormītāvī | obdormītāveram | obdormītāverō |
| 2nd sg. | obdormītās | obdormītābās | obdormītābis | obdormītāvistī | obdormītāverās | obdormītāveris |
| 3rd sg. | obdormītat | obdormītābat | obdormītābit | obdormītāvit | obdormītāverat | obdormītāverit |
| 1st pl. | obdormītāmus | obdormītābāmus | obdormītābimus | obdormītāvimus | obdormītāverāmus | obdormītāverimus |
| 2nd pl. | obdormītātis | obdormītābātis | obdormītābitis | obdormītāvistis | obdormītāverātis | obdormītāveritis |
| 3rd pl. | obdormītant | obdormītābant | obdormītābunt | obdormītāvērunt obdormītāvēre | obdormītāverant | obdormītāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | obdormītem | obdormītārem | obdormītāverim | obdormītāvissem |
| 2nd sg. | obdormītēs | obdormītārēs | obdormītāverīs | obdormītāvissēs |
| 3rd sg. | obdormītet | obdormītāret | obdormītāverit | obdormītāvisset |
| 1st pl. | obdormītēmus | obdormītārēmus | obdormītāverīmus | obdormītāvissēmus |
| 2nd pl. | obdormītētis | obdormītārētis | obdormītāverītis | obdormītāvissētis |
| 3rd pl. | obdormītent | obdormītārent | obdormītāverint | obdormītāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | obdormītor | obdormītābar | obdormītābor |
| 2nd sg. | obdormītāris obdormītāre | obdormītābāris obdormītābāre | obdormītāberis obdormītābere |
| 3rd sg. | obdormītātur | obdormītābātur | obdormītābitur |
| 1st pl. | obdormītāmur | obdormītābāmur | obdormītābimur |
| 2nd pl. | obdormītāminī | obdormītābāminī | obdormītābiminī |
| 3rd pl. | obdormītantur | obdormītābantur | obdormītābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | obdormīter | obdormītārer |
| 2nd sg. | obdormītēris obdormītēre | obdormītārēris obdormītārēre |
| 3rd sg. | obdormītētur | obdormītārētur |
| 1st pl. | obdormītēmur | obdormītārēmur |
| 2nd pl. | obdormītēminī | obdormītārēminī |
| 3rd pl. | obdormītentur | obdormītārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | obdormītā | obdormītāre |
| pres. 2nd pl. | obdormītāte | obdormītāminī |
| fut. 2nd sg. | obdormītātō | obdormītātor |
| fut. 3rd sg. | obdormītātō | obdormītātor |
| fut. 2nd pl. | obdormītātōte | — |
| fut. 3rd pl. | obdormītantō | obdormītantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | obdormītāre | obdormītārī |
| perfect infinitive | obdormītāvisse | obdormītātum esse |
| future infinitive | obdormītātūrum esse | obdormītātum īrī |
| present participle | obdormītāns | — |
| perfect participle | — | obdormītātus |
| future participle | obdormītātūrus | obdormītandus |
gerundobdormītandī, obdormītandō, obdormītandumsupineobdormītātum, obdormītātū
obdormĭto, 1,
I. v. freq. n. [id.], to fall asleep, Fortun. Carm. 3.
Origins
From ob- + dormitō or obdormiō + -tō.