What does nāscitūrus mean in Latin?

nāscitūrus, a adjective, means “about to be born”.

How do you pronounce nāscitūrus?

In classical Latin, [naːs.kɪˈtuː.rʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [naʃ.ʃiˈtuː.rus].

adjectivefirst/second-declension adjective

nāscitūrus (feminine nāscitūra, neuter nāscitūrum)

Classical[naːs.kɪˈtuː.rʊs]Ecclesiastical[naʃ.ʃiˈtuː.rus]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	nāscitūrus	nāscitūra	nāscitūrum
genitive	nāscitūrī	nāscitūrae	nāscitūrī
dative	nāscitūrō	nāscitūrae	nāscitūrō
accusative	nāscitūrum	nāscitūram	nāscitūrum
ablative	nāscitūrō	nāscitūrā	nāscitūrō
vocative	nāscitūre	nāscitūra	nāscitūrum

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	nāscitūrī	nāscitūrae	nāscitūra
genitive	nāscitūrōrum	nāscitūrārum	nāscitūrōrum
dative	nāscitūrīs	nāscitūrīs	nāscitūrīs
accusative	nāscitūrōs	nāscitūrās	nāscitūra
ablative	nāscitūrīs	nāscitūrīs	nāscitūrīs
vocative	nāscitūrī	nāscitūrae	nāscitūra

Future active participle of nāscor (“to be born”).

Descendants