What does multātīcius mean in Latin?

multātīcius, a adjective, means “of or relating to fines (monetary penalties); (relational) fine”.

How do you pronounce multātīcius?

In classical Latin, [mʊɫ.taːˈtiː.ki.ʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [mul.taˈtiː.t͡ʃi.us].

adjectivefirst/second-declension adjective

multātīcius (feminine multātīcia, neuter multātīcium)

Classical[mʊɫ.taːˈtiː.ki.ʊs]Ecclesiastical[mul.taˈtiː.t͡ʃi.us]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	multātīcius	multātīcia	multātīcium
genitive	multātīciī	multātīciae	multātīciī
dative	multātīciō	multātīciae	multātīciō
accusative	multātīcium	multātīciam	multātīcium
ablative	multātīciō	multātīciā	multātīciō
vocative	multātīcie	multātīcia	multātīcium

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	multātīciī	multātīciae	multātīcia
genitive	multātīciōrum	multātīciārum	multātīciōrum
dative	multātīciīs	multātīciīs	multātīciīs
accusative	multātīciōs	multātīciās	multātīcia
ablative	multātīciīs	multātīciīs	multātīciīs
vocative	multātīciī	multātīciae	multātīcia

multātīcĭus (mulct-), or -tĭus, a, um, adj. 1. multa,

I. of or belonging to fines, fine-: pecunia, fine-money, Liv. 10, 23, 13: argentum, id. 30, 39, 8; 27, 6, 19.

From multātus + -īcius.