verbfirst conjugation
locuplētō
locuplētō (present infinitive locuplētāre, perfect active locuplētāvī, supine locuplētātum)
Classical[ɫɔ.kʊˈpɫeː.toː]Ecclesiastical[lo.kuˈplɛː.to]
Meaning
- to enrich, make wealthy
- to embellish
Latīnē defined in Latin in our graded readers
dīvitem faciōlocuplētō -āre — in IVLIANVS II: Imperium, ch. 22
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | locuplētō | locuplētābam | locuplētābō | locuplētāvī | locuplētāveram | locuplētāverō locuplētārō |
| 2nd sg. | locuplētās | locuplētābās | locuplētābis | locuplētāvistī locuplētāstī | locuplētāverās locuplētārās | locuplētāveris |
| 3rd sg. | locuplētat | locuplētābat | locuplētābit | locuplētāvit | locuplētāverat locuplētārat | locuplētāverit locuplētārit |
| 1st pl. | locuplētāmus | locuplētābāmus | locuplētābimus | locuplētāvimus | locuplētāverāmus | locuplētāverimus locuplētārimus |
| 2nd pl. | locuplētātis | locuplētābātis | locuplētābitis | locuplētāvistis locuplētāstis | locuplētāverātis locuplētārātis | locuplētāveritis locuplētāritis |
| 3rd pl. | locuplētant | locuplētābant | locuplētābunt | locuplētāvērunt locuplētāvēre, locuplētārunt | locuplētāverant locuplētārant | locuplētāverint locuplētārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | locuplētem | locuplētārem | locuplētāverim locuplētārim | locuplētāvissem locuplētāssem |
| 2nd sg. | locuplētēs | locuplētārēs | locuplētāverīs | locuplētāvissēs locuplētāssēs |
| 3rd sg. | locuplētet | locuplētāret | locuplētāverit locuplētārit | locuplētāvisset locuplētāsset |
| 1st pl. | locuplētēmus | locuplētārēmus | locuplētāverīmus locuplētārīmus | locuplētāvissēmus locuplētāssēmus |
| 2nd pl. | locuplētētis | locuplētārētis | locuplētāverītis locuplētārītis | locuplētāvissētis locuplētāssētis |
| 3rd pl. | locuplētent | locuplētārent | locuplētāverint locuplētārint | locuplētāvissent locuplētāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | locuplētor | locuplētābar | locuplētābor |
| 2nd sg. | locuplētāris locuplētāre | locuplētābāris locuplētābāre | locuplētāberis locuplētābere |
| 3rd sg. | locuplētātur | locuplētābātur | locuplētābitur |
| 1st pl. | locuplētāmur | locuplētābāmur | locuplētābimur |
| 2nd pl. | locuplētāminī | locuplētābāminī | locuplētābiminī |
| 3rd pl. | locuplētantur | locuplētābantur | locuplētābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | locuplēter | locuplētārer |
| 2nd sg. | locuplētēris locuplētēre | locuplētārēris locuplētārēre |
| 3rd sg. | locuplētētur | locuplētārētur |
| 1st pl. | locuplētēmur | locuplētārēmur |
| 2nd pl. | locuplētēminī | locuplētārēminī |
| 3rd pl. | locuplētentur | locuplētārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | locuplētā | locuplētāre |
| pres. 2nd pl. | locuplētāte | locuplētāminī |
| fut. 2nd sg. | locuplētātō | locuplētātor |
| fut. 3rd sg. | locuplētātō | locuplētātor |
| fut. 2nd pl. | locuplētātōte | — |
| fut. 3rd pl. | locuplētantō | locuplētantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | locuplētāre | locuplētārī |
| perfect infinitive | locuplētāvisse locuplētāsse | locuplētātum esse |
| future infinitive | locuplētātūrum esse | locuplētātum īrī |
| present participle | locuplētāns locuplētante, locuplētantem, locuplētantēs, locuplētantī, locuplētantia, locuplētantibus, locuplētantis, locuplētantīs, locuplētantium | — |
| perfect participle | — | locuplētātus locuplētāta, locuplētātā, locuplētātae, locuplētātam, locuplētātārum, locuplētātās, locuplētātī, locuplētātōrum, locuplētātōs |
| future participle | locuplētātūrus locuplētātūra, locuplētātūrā, locuplētātūrae, locuplētātūram, locuplētātūrārum, locuplētātūrās, locuplētātūre, locuplētātūrī, locuplētātūrīs, locuplētātūrō, locuplētātūrōrum, locuplētātūrōs, locuplētātūrum | locuplētandus locuplētanda, locuplētandā, locuplētandae, locuplētandam, locuplētandārum, locuplētandās, locuplētande, locuplētandīs, locuplētandōrum, locuplētandōs |
gerundlocuplētandī, locuplētandō, locuplētandumsupinelocuplētātum, locuplētātū
lŏcū^plēto, āvi, ātum, 1, v. a. locuples,
I. to make rich, enrich (syn. dito).
I. Lit.: auro suas domus, Att. ap. Gell. 14, 1, 34:
homines fortunis, Cic. Agr. 2, 26: maxima auri argentique praeda locupletatus, id. Rep. 2, 24, 44; Cic. Verr. 2, 5, 31, § 80: Africam equis, armis, viris, pecunia, Nep. Hamilc. 4, 1: cives, Cic. Rep. 2, 9, 15: celeriter locupletari, to grow rich, Col. 6 praef. § 4.— II. Trop., to enrich, etc.:
sapientem locupletat ipsa natura, Cic. Fin. 2, 28, 90: ipsam eloquentiam graviorum artium instrumento, id. Brut. 97, 331: templum picturis, i. e. to decorate, adorn, id. Inv. 2, 1.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
locuplētō āvī, ātus, āre
locuples, to make rich, enrich : homines fortunis: Africam equis, armis, N.—Fig.: sapientem locupletat natura: templum picturis, i. e. adorn .
Origins
From locuplēs (“wealthy, opulent”).