LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
adjectivethird-declension two-termination adjective

integrālis

integrālis (neuter integrāle)
Classical[ɪn.tɛˈɡraː.lɪs]Ecclesiastical[in.teˈɡraː.lis]

Meaning

  1. two terminationintegral
  2. two terminationcomplete

Declension

singular
formmasculinefeminineneuter
nominativeintegrālisintegrālisintegrāle
genitiveintegrālisintegrālisintegrālis
dativeintegrālīintegrālīintegrālī
accusativeintegrālemintegrālemintegrāle
ablativeintegrālīintegrālīintegrālī
vocativeintegrālisintegrālisintegrāle
plural
formmasculinefeminineneuter
nominativeintegrālēsintegrālēsintegrālia
genitiveintegrāliumintegrāliumintegrālium
dativeintegrālibusintegrālibusintegrālibus
accusativeintegrālīs
integrālēs		integrālīs
integrālēs		integrālia
ablativeintegrālibusintegrālibusintegrālibus
vocativeintegrālēsintegrālēsintegrālia

Origins

  1. Proto-Indo-European*né
  2. Proto-Indo-European*n̥-
  3. Proto-Indo-European*teh₂g-
  4. Proto-Indo-European*n̥th₂gros
  5. Proto-Italic*n̥tagros
  6. Latinintegrālis

Proto-Italic *-ālis Latin -ālis Latin integrālis From integer + -ālis.

Quick answers

What does integrālis mean in Latin?
integrālis, a adjective, means “integral; complete”.
How do you pronounce integrālis?
In classical Latin, [ɪn.tɛˈɡraː.lɪs]; in ecclesiastical (church) Latin, [in.teˈɡraː.lis].
Where does integrālis come from?
Proto-Indo-European *né → Proto-Indo-European *n̥- → Proto-Indo-European *teh₂g- → Proto-Indo-European *n̥th₂gros → Proto-Italic *n̥tagros → Latin integrālis.