What does indēfīnītus mean in Latin?

indēfīnītus, a adjective, means “indefinite”.

How do you pronounce indēfīnītus?

In classical Latin, [ɪn.deː.fiːˈniː.tʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [in.de.fiˈniː.tus].

Proto-Indo-European *né → Proto-Indo-European *n̥- → Proto-Italic *n̥- → Latin indēfīnītus.

adjectivefirst/second-declension adjective

indēfīnītus (feminine indēfīnīta, neuter indēfīnītum)

Classical[ɪn.deː.fiːˈniː.tʊs]Ecclesiastical[in.de.fiˈniː.tus]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	indēfīnītus	indēfīnīta	indēfīnītum
genitive	indēfīnītī	indēfīnītae	indēfīnītī
dative	indēfīnītō	indēfīnītae	indēfīnītō
accusative	indēfīnītum	indēfīnītam	indēfīnītum
ablative	indēfīnītō	indēfīnītā	indēfīnītō
vocative	indēfīnīte	indēfīnīta	indēfīnītum

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	indēfīnītī	indēfīnītae	indēfīnīta
genitive	indēfīnītōrum	indēfīnītārum	indēfīnītōrum
dative	indēfīnītīs	indēfīnītīs	indēfīnītīs
accusative	indēfīnītōs	indēfīnītās	indēfīnīta
ablative	indēfīnītīs	indēfīnītīs	indēfīnītīs
vocative	indēfīnītī	indēfīnītae	indēfīnīta

in-dēfīnītus, a, um, adj.,

I. indefinite (post-class.): sermo, Gell. 16, 4. — Hence, adv.: indēfīnītē, indefinitely: largiri, Gell. 2, 24, 7.

Latin dēfīnītus Latin indēfīnītus From in- (“not”, “un-”, negative prefix) + dēfīnītus (“definite”).

Descendants