What does indamnātus mean in Latin?

indamnātus, a adjective, means “uncondemned”.

How do you pronounce indamnātus?

In classical Latin, [ɪn.damˈnaː.tʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [in.damˈnaː.tus].

Proto-Indo-European *né → Proto-Indo-European *n̥- → Proto-Italic *n̥- → Latin indamnātus.

adjectivefirst/second-declension adjective

indamnātus (feminine indamnāta, neuter indamnātum)

Classical[ɪn.damˈnaː.tʊs]Ecclesiastical[in.damˈnaː.tus]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	indamnātus	indamnāta	indamnātum
genitive	indamnātī	indamnātae	indamnātī
dative	indamnātō	indamnātae	indamnātō
accusative	indamnātum	indamnātam	indamnātum
ablative	indamnātō	indamnātā	indamnātō
vocative	indamnāte	indamnāta	indamnātum

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	indamnātī	indamnātae	indamnāta
genitive	indamnātōrum	indamnātārum	indamnātōrum
dative	indamnātīs	indamnātīs	indamnātīs
accusative	indamnātōs	indamnātās	indamnāta
ablative	indamnātīs	indamnātīs	indamnātīs
vocative	indamnātī	indamnātae	indamnāta

Latin damnātus Latin indamnātus From in- + damnātus.