verbfirst conjugation
inaltō
inaltō (present infinitive inaltāre, perfect active inaltāvī, supine inaltātum)
Classical[ɪˈnaɫ.toː]Ecclesiastical[iˈnal.to]
Meaning
- to raise on high; to exalt
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | inaltō | inaltābam | inaltābō | inaltāvī | inaltāveram | inaltāverō inaltārō |
| 2nd sg. | inaltās | inaltābās | inaltābis | inaltāvistī inaltāstī | inaltāverās inaltārās | inaltāveris |
| 3rd sg. | inaltat | inaltābat | inaltābit | inaltāvit | inaltāverat inaltārat | inaltāverit inaltārit |
| 1st pl. | inaltāmus | inaltābāmus | inaltābimus | inaltāvimus | inaltāverāmus | inaltāverimus inaltārimus |
| 2nd pl. | inaltātis | inaltābātis | inaltābitis | inaltāvistis inaltāstis | inaltāverātis inaltārātis | inaltāveritis inaltāritis |
| 3rd pl. | inaltant | inaltābant | inaltābunt | inaltāvērunt inaltāvēre, inaltārunt | inaltāverant inaltārant | inaltāverint inaltārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | inaltem | inaltārem | inaltāverim inaltārim | inaltāvissem inaltāssem |
| 2nd sg. | inaltēs | inaltārēs | inaltāverīs | inaltāvissēs inaltāssēs |
| 3rd sg. | inaltet | inaltāret | inaltāverit inaltārit | inaltāvisset inaltāsset |
| 1st pl. | inaltēmus | inaltārēmus | inaltāverīmus inaltārīmus | inaltāvissēmus inaltāssēmus |
| 2nd pl. | inaltētis | inaltārētis | inaltāverītis inaltārītis | inaltāvissētis inaltāssētis |
| 3rd pl. | inaltent | inaltārent | inaltāverint inaltārint | inaltāvissent inaltāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | inaltor | inaltābar | inaltābor |
| 2nd sg. | inaltāris inaltāre | inaltābāris inaltābāre | inaltāberis inaltābere |
| 3rd sg. | inaltātur | inaltābātur | inaltābitur |
| 1st pl. | inaltāmur | inaltābāmur | inaltābimur |
| 2nd pl. | inaltāminī | inaltābāminī | inaltābiminī |
| 3rd pl. | inaltantur | inaltābantur | inaltābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | inalter | inaltārer |
| 2nd sg. | inaltēris inaltēre | inaltārēris inaltārēre |
| 3rd sg. | inaltētur | inaltārētur |
| 1st pl. | inaltēmur | inaltārēmur |
| 2nd pl. | inaltēminī | inaltārēminī |
| 3rd pl. | inaltentur | inaltārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | inaltā | inaltāre |
| pres. 2nd pl. | inaltāte | inaltāminī |
| fut. 2nd sg. | inaltātō | inaltātor |
| fut. 3rd sg. | inaltātō | inaltātor |
| fut. 2nd pl. | inaltātōte | — |
| fut. 3rd pl. | inaltantō | inaltantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | inaltāre | inaltārī |
| perfect infinitive | inaltāvisse inaltāsse | inaltātum esse |
| future infinitive | inaltātūrum esse | inaltātum īrī |
| present participle | inaltāns | — |
| perfect participle | — | inaltātus inaltāta, inaltātā, inaltātae, inaltātam, inaltātārum, inaltātās, inaltātī, inaltātōrum, inaltātōs |
| future participle | inaltātūrus inaltātūra, inaltātūrā, inaltātūrae, inaltātūram, inaltātūrārum, inaltātūrās, inaltātūre, inaltātūrī, inaltātūrīs, inaltātūrō, inaltātūrōrum, inaltātūrōs, inaltātūrum | inaltandus inaltanda, inaltandā, inaltandae, inaltandam, inaltandārum, inaltandās, inaltande, inaltandīs, inaltandōrum, inaltandōs |
gerundinaltandī, inaltandō, inaltandumsupineinaltātum, inaltātū
ĭn-alto, āvi, ātum, 1, v. a.,
I. to raise, exalt (post-class.).
I. Lit.:
inaltata est cava mundi rotunditas in modum sphaerae, App. Trism. p. 85, 41 dub. — II. Transf.:
qui superbos deprimit, humiles inaltat, Paul. Carm. 21, 738.Origins
- Proto-Indo-European*h₁én
- Proto-Italic*en
- Proto-Italic*en-
- Latininaltō
Latin altō Latin inaltō From in- + altō.