adjectivefirst/second-declension adjective
immūnītus
immūnītus (feminine immūnīta, neuter immūnītum)
Classical[ɪm.muːˈniː.tʊs]Ecclesiastical[im.muˈniː.tus]
Meaning
- adjectiveunfortified, undefended
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | immūnītus inmūnītus | immūnīta inmūnīta | immūnītum inmūnītum |
| genitive | immūnītī inmūnītī | immūnītae inmūnītae | immūnītī inmūnītī |
| dative | immūnītō inmūnītō | immūnītae inmūnītae | immūnītō inmūnītō |
| accusative | immūnītum inmūnītum | immūnītam inmūnītam | immūnītum inmūnītum |
| ablative | immūnītō inmūnītō | immūnītā inmūnītā | immūnītō inmūnītō |
| vocative | immūnīte inmūnīte | immūnīta inmūnīta | immūnītum inmūnītum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | immūnītī inmūnītī | immūnītae inmūnītae | immūnīta inmūnīta |
| genitive | immūnītōrum inmūnītōrum | immūnītārum inmūnītārum | immūnītōrum inmūnītōrum |
| dative | immūnītīs inmūnītīs | immūnītīs inmūnītīs | immūnītīs inmūnītīs |
| accusative | immūnītōs inmūnītōs | immūnītās inmūnītās | immūnīta inmūnīta |
| ablative | immūnītīs inmūnītīs | immūnītīs inmūnītīs | immūnītīs inmūnītīs |
| vocative | immūnītī inmūnītī | immūnītae inmūnītae | immūnīta inmūnīta |
immūnītus (inm-), a, um, adj. 2. in-munitus,
I. unfortified, undefended (rare but class.):
oppida castellaque, Liv. 22, 11, 4: Sparte, Ov. M. 10, 169: inermes atque immuniti abscondimus, App. M. 8, p. 202 fin.: via, i. e. not properly made, impassable, Cic. Caecin. 19, 54.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
immūnītus (in-m-) adj.,
unfortified, undefended: oppida, L.: via, unpaved.
Origins
From in- (“not”) + mūnītus (“fortified, defended”), perfect passive participle of mūniō (“to fortify, defend”).