verbfirst conjugation
fūnestō
fūnestō (present infinitive fūnestāre, perfect active fūnestāvī, supine fūnestātum)
Classical[fuːˈnɛs.toː]Ecclesiastical[fuˈnɛs.to]
Meaning
- rareto bring to the grave
Sed quālī sōlam Thēseus mē mente relīquit,
But may Theseus, with the same mind as he deserted me, bring to the grave, goddesses, himself and his kind.c. 84 BCE – 54 BCE, Catullus, Carmina 64.200–201Et mīrum est, quod hoc ipsum sinis, ut iam fūnestātō tē tua habeat, et nōn iam exportātō atque tumulātō.
And it's a wonder that you even allow that he inherits your things with you interred, and not conveyed away or entombed already.a. 440 CE, Salvian, Ad ecclesiam 3.66 in Corpus Scriptorum Ecclesiasticorum Latinorum (volume VIII), Franz Pauly, Vienna (1883), page 291, lines 16–18 - to pollute, disgrace or dishonour (especially with murder)
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | fūnestō | fūnestābam | fūnestābō | fūnestāvī | fūnestāveram | fūnestāverō fūnestārō |
| 2nd sg. | fūnestās | fūnestābās | fūnestābis | fūnestāvistī fūnestāstī | fūnestāverās fūnestārās | fūnestāveris |
| 3rd sg. | fūnestat | fūnestābat | fūnestābit | fūnestāvit | fūnestāverat fūnestārat | fūnestāverit fūnestārit |
| 1st pl. | fūnestāmus | fūnestābāmus | fūnestābimus | fūnestāvimus | fūnestāverāmus | fūnestāverimus fūnestārimus |
| 2nd pl. | fūnestātis | fūnestābātis | fūnestābitis | fūnestāvistis fūnestāstis | fūnestāverātis fūnestārātis | fūnestāveritis fūnestāritis |
| 3rd pl. | fūnestant | fūnestābant | fūnestābunt | fūnestāvērunt fūnestāvēre, fūnestārunt | fūnestāverant fūnestārant | fūnestāverint fūnestārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | fūnestem | fūnestārem | fūnestāverim fūnestārim | fūnestāvissem fūnestāssem |
| 2nd sg. | fūnestēs | fūnestārēs | fūnestāverīs | fūnestāvissēs fūnestāssēs |
| 3rd sg. | fūnestet | fūnestāret | fūnestāverit fūnestārit | fūnestāvisset fūnestāsset |
| 1st pl. | fūnestēmus | fūnestārēmus | fūnestāverīmus fūnestārīmus | fūnestāvissēmus fūnestāssēmus |
| 2nd pl. | fūnestētis | fūnestārētis | fūnestāverītis fūnestārītis | fūnestāvissētis fūnestāssētis |
| 3rd pl. | fūnestent | fūnestārent | fūnestāverint fūnestārint | fūnestāvissent fūnestāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | fūnestor | fūnestābar | fūnestābor |
| 2nd sg. | fūnestāris fūnestāre | fūnestābāris fūnestābāre | fūnestāberis fūnestābere |
| 3rd sg. | fūnestātur | fūnestābātur | fūnestābitur |
| 1st pl. | fūnestāmur | fūnestābāmur | fūnestābimur |
| 2nd pl. | fūnestāminī | fūnestābāminī | fūnestābiminī |
| 3rd pl. | fūnestantur | fūnestābantur | fūnestābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | fūnester | fūnestārer |
| 2nd sg. | fūnestēris fūnestēre | fūnestārēris fūnestārēre |
| 3rd sg. | fūnestētur | fūnestārētur |
| 1st pl. | fūnestēmur | fūnestārēmur |
| 2nd pl. | fūnestēminī | fūnestārēminī |
| 3rd pl. | fūnestentur | fūnestārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | fūnestā | fūnestāre |
| pres. 2nd pl. | fūnestāte | fūnestāminī |
| fut. 2nd sg. | fūnestātō | fūnestātor |
| fut. 3rd sg. | fūnestātō | fūnestātor |
| fut. 2nd pl. | fūnestātōte | — |
| fut. 3rd pl. | fūnestantō | fūnestantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | fūnestāre | fūnestārī |
| perfect infinitive | fūnestāvisse fūnestāsse | fūnestātum esse |
| future infinitive | fūnestātūrum esse | fūnestātum īrī |
| present participle | fūnestāns | — |
| perfect participle | — | fūnestātus fūnestāta, fūnestātā, fūnestātae, fūnestātam, fūnestātārum, fūnestātās, fūnestātī, fūnestātōrum, fūnestātōs |
| future participle | fūnestātūrus fūnestātūra, fūnestātūrā, fūnestātūrae, fūnestātūram, fūnestātūrārum, fūnestātūrās, fūnestātūre, fūnestātūrī, fūnestātūrīs, fūnestātūrō, fūnestātūrōrum, fūnestātūrōs, fūnestātūrum | fūnestandus fūnestanda, fūnestandā, fūnestandae, fūnestandam, fūnestandārum, fūnestandās, fūnestande, fūnestandīs, fūnestandōrum, fūnestandōs |
gerundfūnestandī, fūnestandō, fūnestandumsupinefūnestātum, fūnestātū
fūnesto, āvi, ātum, 1, v. a. funestus,
I. to pollute or disgrace with murder.
I. Lit. (class.;
syn. foedo): aras ac templa humanis hostiis, Cic. Font. 10, 21: aram sociorum, id. Mil. 33, 90: contionem contagione carnificis, id. Rab. Perd. 4, 11.—II. Transf., in gen., to pollute, dishonor (post-Aug.):
emptor veneni Frangenda miseram funestat imagine gentem, Juv. 8, 18: sese nuptiis incestis, Cod. Th. 3, 12, 3: corpus in civitatem inferri non licet, ne funestentur sacra civitatis, Paul. Sent. 1, 21, 2.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
fūnestō āvī, ātus, āre
funestus, to pollute with murder, defile with slaughter : aras hostiis: contionem contagione carnificis: gentem, disgrace , Iu.
Origins
From fūnestus without a suffix.