LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
adjectivefirst/second-declension adjective

frūstrātōrius

frūstrātōrius (feminine frūstrātōria, neuter frūstrātōrium)
Classical[fruːs.traːˈtoː.ri.ʊs]Ecclesiastical[frus.traˈtɔː.ri.us]

Meaning

  1. adjectivedeceptive, deceitful

Declension

singular
formmasculinefeminineneuter
nominativefrūstrātōriusfrūstrātōriafrūstrātōrium
genitivefrūstrātōriīfrūstrātōriaefrūstrātōriī
dativefrūstrātōriōfrūstrātōriaefrūstrātōriō
accusativefrūstrātōriumfrūstrātōriamfrūstrātōrium
ablativefrūstrātōriōfrūstrātōriāfrūstrātōriō
vocativefrūstrātōriefrūstrātōriafrūstrātōrium
plural
formmasculinefeminineneuter
nominativefrūstrātōriīfrūstrātōriaefrūstrātōria
genitivefrūstrātōriōrumfrūstrātōriārumfrūstrātōriōrum
dativefrūstrātōriīsfrūstrātōriīsfrūstrātōriīs
accusativefrūstrātōriōsfrūstrātōriāsfrūstrātōria
ablativefrūstrātōriīsfrūstrātōriīsfrūstrātōriīs
vocativefrūstrātōriīfrūstrātōriaefrūstrātōria

frustrātōrĭus, a, um, adj. frustrator,
I. deceptive, deceitful (post-class.): somnia, Tert. Anim. 47: aures, Arn. 7, 219: appellatio, Dig. 22, 1, 41.

Quick answers

What does frūstrātōrius mean in Latin?
frūstrātōrius, a adjective, means “deceptive, deceitful”.
How do you pronounce frūstrātōrius?
In classical Latin, [fruːs.traːˈtoː.ri.ʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [frus.traˈtɔː.ri.us].