noun · masculinethird declension
frūstrātor
frūstrātor m (genitive frūstrātōris)
Classical[fruːsˈtraː.tɔr]Ecclesiastical[frusˈtraː.tor]
Meaning
- a deceiver, delayer
Declension
| form | singular | plural |
|---|---|---|
| nominative | frūstrātor | frūstrātōrēs |
| genitive | frūstrātōris | frūstrātōrum |
| dative | frūstrātōrī | frūstrātōribus |
| accusative | frūstrātōrem | frūstrātōrēs |
| ablative | frūstrātōre | frūstrātōribus |
| vocative | frūstrātor | frūstrātōrēs |
frustrātor, ōris, m. id.,
I. a deceiver; delayer (post-class.):
judicum, Symm. Ep. 10, 44; Dig. 43, 16, 19.