verbfirst conjugation
frūnitō
frūnitō (present infinitive frūnitāre, perfect active frūnitāvī, supine frūnitātum)
Classical[ˈfruː.nɪ.toː]Ecclesiastical[ˈfruː.ni.to]
Meaning
- Medieval Latintransitiveto tan (leather)
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | frūnitō | frūnitābam | frūnitābō | frūnitāvī | frūnitāveram | frūnitāverō |
| 2nd sg. | frūnitās | frūnitābās | frūnitābis | frūnitāvistī | frūnitāverās | frūnitāveris |
| 3rd sg. | frūnitat | frūnitābat | frūnitābit | frūnitāvit | frūnitāverat | frūnitāverit |
| 1st pl. | frūnitāmus | frūnitābāmus | frūnitābimus | frūnitāvimus | frūnitāverāmus | frūnitāverimus |
| 2nd pl. | frūnitātis | frūnitābātis | frūnitābitis | frūnitāvistis | frūnitāverātis | frūnitāveritis |
| 3rd pl. | frūnitant | frūnitābant | frūnitābunt | frūnitāvērunt frūnitāvēre | frūnitāverant | frūnitāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | frūnitem | frūnitārem | frūnitāverim | frūnitāvissem |
| 2nd sg. | frūnitēs | frūnitārēs | frūnitāverīs | frūnitāvissēs |
| 3rd sg. | frūnitet | frūnitāret | frūnitāverit | frūnitāvisset |
| 1st pl. | frūnitēmus | frūnitārēmus | frūnitāverīmus | frūnitāvissēmus |
| 2nd pl. | frūnitētis | frūnitārētis | frūnitāverītis | frūnitāvissētis |
| 3rd pl. | frūnitent | frūnitārent | frūnitāverint | frūnitāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | frūnitor | frūnitābar | frūnitābor |
| 2nd sg. | frūnitāris frūnitāre | frūnitābāris frūnitābāre | frūnitāberis frūnitābere |
| 3rd sg. | frūnitātur | frūnitābātur | frūnitābitur |
| 1st pl. | frūnitāmur | frūnitābāmur | frūnitābimur |
| 2nd pl. | frūnitāminī | frūnitābāminī | frūnitābiminī |
| 3rd pl. | frūnitantur | frūnitābantur | frūnitābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | frūniter | frūnitārer |
| 2nd sg. | frūnitēris frūnitēre | frūnitārēris frūnitārēre |
| 3rd sg. | frūnitētur | frūnitārētur |
| 1st pl. | frūnitēmur | frūnitārēmur |
| 2nd pl. | frūnitēminī | frūnitārēminī |
| 3rd pl. | frūnitentur | frūnitārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | frūnitā | frūnitāre |
| pres. 2nd pl. | frūnitāte | frūnitāminī |
| fut. 2nd sg. | frūnitātō | frūnitātor |
| fut. 3rd sg. | frūnitātō | frūnitātor |
| fut. 2nd pl. | frūnitātōte | — |
| fut. 3rd pl. | frūnitantō | frūnitantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | frūnitāre | frūnitārī |
| perfect infinitive | frūnitāvisse | frūnitātum esse |
| future infinitive | frūnitātūrum esse | frūnitātum īrī |
| present participle | frūnitāns frūnitante, frūnitantem, frūnitantēs, frūnitantī, frūnitantia, frūnitantibus, frūnitantis, frūnitantīs, frūnitantium | — |
| perfect participle | — | frūnitātus frūnitāta, frūnitātā, frūnitātae, frūnitātam, frūnitātārum, frūnitātās, frūnitātī, frūnitātōrum, frūnitātōs |
| future participle | frūnitātūrus frūnitātūra, frūnitātūrā, frūnitātūrae, frūnitātūram, frūnitātūrārum, frūnitātūrās, frūnitātūre, frūnitātūrī, frūnitātūrīs, frūnitātūrō, frūnitātūrōrum, frūnitātūrōs, frūnitātūrum | frūnitandus |
gerundfrūnitandī, frūnitandō, frūnitandumsupinefrūnitātum, frūnitātū