LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
verbfirst conjugation

friō

friō (present infinitive friāre, perfect active friāvī, supine friātum)
Classical[ˈfri.oː]Ecclesiastical[ˈfriː.o]

Meaning

  1. transitiveto crumble, rub, or break into pieces

Conjugation conjugation 1

active indicative
formpresentimperfectfutureperfectpluperfectfut. perfect
1st sg.friōfriābamfriābōfriāvīfriāveramfriāverō
friārō
2nd sg.friāsfriābāsfriābisfriāvistī
friāstī
friāverās
friārās
friāveris
3rd sg.friatfriābatfriābitfriāvitfriāverat
friārat
friāverit
friārit
1st pl.friāmusfriābāmusfriābimusfriāvimusfriāverāmusfriāverimus
friārimus
2nd pl.friātisfriābātisfriābitisfriāvistis
friāstis
friāverātis
friārātis
friāveritis
friāritis
3rd pl.friantfriābantfriābuntfriāvērunt
friāvēre, friārunt
friāverant
friārant
friāverint
friārint
active subjunctive
active subjunctive
formpresentimperfectperfectpluperfect
1st sg.friemfriāremfriāverim
friārim
friāvissem
friāssem
2nd sg.friēsfriārēsfriāverīsfriāvissēs
friāssēs
3rd sg.frietfriāretfriāverit
friārit
friāvisset
friāsset
1st pl.friēmusfriārēmusfriāverīmus
friārīmus
friāvissēmus
friāssēmus
2nd pl.friētisfriārētisfriāverītis
friārītis
friāvissētis
friāssētis
3rd pl.frientfriārentfriāverint
friārint
friāvissent
friāssent
passive indicative
passive indicative
formpresentimperfectfuture
1st sg.friorfriābarfriābor
2nd sg.friāris
friāre
friābāris
friābāre
friāberis
friābere
3rd sg.friāturfriābāturfriābitur
1st pl.friāmurfriābāmurfriābimur
2nd pl.friāminīfriābāminīfriābiminī
3rd pl.frianturfriābanturfriābuntur
passive subjunctive
passive subjunctive
formpresentimperfect
1st sg.frierfriārer
2nd sg.friēris
friēre
friārēris
friārēre
3rd sg.friēturfriārētur
1st pl.friēmurfriārēmur
2nd pl.friēminīfriārēminī
3rd pl.frienturfriārentur
imperative
imperative
formactivepassive
pres. 2nd sg.friāfriāre
pres. 2nd pl.friātefriāminī
fut. 2nd sg.friātōfriātor
fut. 3rd sg.friātōfriātor
fut. 2nd pl.friātōte—
fut. 3rd pl.friantōfriantor
infinitives & participles
infinitives & participles
formactivepassive
present infinitivefriārefriārī
perfect infinitivefriāvisse
friāsse
friātum esse
future infinitivefriātūrum essefriātum īrī
present participlefriāns—
perfect participle—friātus
friāta, friātā, friātae, friātam, friātārum, friātās, friātī, friātōrum, friātōs
future participlefriātūrus
friātūra, friātūrā, friātūrae, friātūram, friātūrārum, friātūrās, friātūre, friātūrī, friātūrīs, friātūrō, friātūrōrum, friātūrōs, friātūrum
friandus
frianda, friandā, friandae, friandam, friandārum, friandās, friande, friandīs, friandōrum, friandōs
gerundfriandī, friandō, friandumsupinefriātum, friātū

frĭo, āvi, ātum, 1, v. a.,
I. to rub, break or crumble into small pieces: terra, quae facile frietur, Varr. R. R. 1, 9, 7: glaebis terrarum saepe friatis, Lucr. 1, 888: ut inter se tritum tarde frietur, Plin. 12, 19, 42, § 92; 34, 12, 29, § 117: ut gemma in micas frietur, id. 12, 14, 32, § 65: friatum amomum, id. 12, 13, 28, § 49.

Origins

  1. Proto-Indo-European*bʰreyH-
  2. Proto-Indo-European*bʰriH-o-s
  3. Proto-Italic*frios
  4. Latinfriō

Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin friō Denominative to Proto-Italic *frios, from Proto-Indo-European *bʰriH-o-s, from Proto-Indo-European *bʰreyH- (“to cut”).

Quick answers

What does friō mean in Latin?
friō, a verb, means “to crumble, rub, or break into pieces”.
What are the principal parts of friō?
friō, friāre, friāvī, friātum (first conjugation).
How do you pronounce friō?
In classical Latin, [ˈfri.oː]; in ecclesiastical (church) Latin, [ˈfriː.o].
Where does friō come from?
Proto-Indo-European *bʰreyH- → Proto-Indo-European *bʰriH-o-s → Proto-Italic *frios → Latin friō.