noun · masculinesecond declension
feudātōrius1
feudātōrius m (genitive feudātōriī or feudātōrī)
Meaning
- vassal, homager, feudatory
Declension
| form | singular | plural |
|---|---|---|
| nominative | feudātōrius | feudātōriī feodātāriī, feodātōriī, feudātāriī |
| genitive | feudātōriī feudātōrī, feodātārī, feodātāriī, feodātōrī, feodātōriī, feudātārī, feudātāriī | feudātōriōrum feodātāriōrum, feodātōriōrum, feudātāriōrum |
| dative | feudātōriō feodātāriō, feodātōriō, feudātāriō | feudātōriīs feodātāriīs, feodātōriīs, feudātāriīs |
| accusative | feudātōrium feodātārium, feodātōrium, feudātārium | feudātōriōs feodātāriōs, feodātōriōs, feudātāriōs |
| ablative | feudātōriō feodātāriō, feodātōriō, feudātāriō | feudātōriīs feodātāriīs, feodātōriīs, feudātāriīs |
| vocative | feudātōrie feodātārie, feodātōrie, feudātārie | feudātōriī feodātāriī, feodātōriī, feudātāriī |
Origins
From feudō (“enfeoff”), from feudum (“fief”).
Descendants
- Englishfeudatory