What does fēriātus mean in Latin?

fēriātus, a adjective, means “on holiday, unoccupied, idle; holiday”.

How do you pronounce fēriātus?

In classical Latin, [feː.riˈaː.tʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [fe.riˈaː.tus].

adjectivefirst/second-declension adjective

fēriātus (feminine fēriāta, neuter fēriātum)

Classical[feː.riˈaː.tʊs]Ecclesiastical[fe.riˈaː.tus]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	fēriātus	fēriāta	fēriātum
genitive	fēriātī	fēriātae	fēriātī
dative	fēriātō	fēriātae	fēriātō
accusative	fēriātum	fēriātam	fēriātum
ablative	fēriātō	fēriātā	fēriātō
vocative	fēriāte	fēriāta	fēriātum

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	fēriātī	fēriātae	fēriāta
genitive	fēriātōrum	fēriātārum	fēriātōrum
dative	fēriātīs	fēriātīs	fēriātīs
accusative	fēriātōs	fēriātās	fēriāta
ablative	fēriātīs	fēriātīs	fēriātīs
vocative	fēriātī	fēriātae	fēriāta

fērĭātus, a, um, P. a., from ferior.

Perfect active participle of fērior (“to rest from work”).

Descendants