verbfirst conjugation
exsībilō
exsībilō (present infinitive exsībilāre, perfect active exsībilāvī, supine exsībilātum)
Classical[ɛksˈsiː.bɪ.ɫoː]Ecclesiastical[eksˈsiː.bi.lo]
Meaning
- to hiss out or forth
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | exsībilō | exsībilābam | exsībilābō | exsībilāvī | exsībilāveram | exsībilāverō exsībilārō |
| 2nd sg. | exsībilās | exsībilābās | exsībilābis | exsībilāvistī exsībilāstī | exsībilāverās exsībilārās | exsībilāveris |
| 3rd sg. | exsībilat | exsībilābat | exsībilābit | exsībilāvit | exsībilāverat exsībilārat | exsībilāverit exsībilārit |
| 1st pl. | exsībilāmus | exsībilābāmus | exsībilābimus | exsībilāvimus | exsībilāverāmus | exsībilāverimus exsībilārimus |
| 2nd pl. | exsībilātis | exsībilābātis | exsībilābitis | exsībilāvistis exsībilāstis | exsībilāverātis exsībilārātis | exsībilāveritis exsībilāritis |
| 3rd pl. | exsībilant | exsībilābant | exsībilābunt | exsībilāvērunt exsībilāvēre, exsībilārunt | exsībilāverant exsībilārant | exsībilāverint exsībilārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | exsībilem | exsībilārem | exsībilāverim exsībilārim | exsībilāvissem exsībilāssem |
| 2nd sg. | exsībilēs | exsībilārēs | exsībilāverīs | exsībilāvissēs exsībilāssēs |
| 3rd sg. | exsībilet | exsībilāret | exsībilāverit exsībilārit | exsībilāvisset exsībilāsset |
| 1st pl. | exsībilēmus | exsībilārēmus | exsībilāverīmus exsībilārīmus | exsībilāvissēmus exsībilāssēmus |
| 2nd pl. | exsībilētis | exsībilārētis | exsībilāverītis exsībilārītis | exsībilāvissētis exsībilāssētis |
| 3rd pl. | exsībilent | exsībilārent | exsībilāverint exsībilārint | exsībilāvissent exsībilāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | exsībilor | exsībilābar | exsībilābor |
| 2nd sg. | exsībilāris exsībilāre | exsībilābāris exsībilābāre | exsībilāberis exsībilābere |
| 3rd sg. | exsībilātur | exsībilābātur | exsībilābitur |
| 1st pl. | exsībilāmur | exsībilābāmur | exsībilābimur |
| 2nd pl. | exsībilāminī | exsībilābāminī | exsībilābiminī |
| 3rd pl. | exsībilantur | exsībilābantur | exsībilābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | exsībiler | exsībilārer |
| 2nd sg. | exsībilēris exsībilēre | exsībilārēris exsībilārēre |
| 3rd sg. | exsībilētur | exsībilārētur |
| 1st pl. | exsībilēmur | exsībilārēmur |
| 2nd pl. | exsībilēminī | exsībilārēminī |
| 3rd pl. | exsībilentur | exsībilārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | exsībilā | exsībilāre |
| pres. 2nd pl. | exsībilāte | exsībilāminī |
| fut. 2nd sg. | exsībilātō | exsībilātor |
| fut. 3rd sg. | exsībilātō | exsībilātor |
| fut. 2nd pl. | exsībilātōte | — |
| fut. 3rd pl. | exsībilantō | exsībilantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | exsībilāre | exsībilārī |
| perfect infinitive | exsībilāvisse exsībilāsse | exsībilātum esse |
| future infinitive | exsībilātūrum esse | exsībilātum īrī |
| present participle | exsībilāns | — |
| perfect participle | — | exsībilātus exsībilāta, exsībilātā, exsībilātae, exsībilātam, exsībilātārum, exsībilātās, exsībilātī, exsībilātōrum, exsībilātōs |
| future participle | exsībilātūrus exsībilātūra, exsībilātūrā, exsībilātūrae, exsībilātūram, exsībilātūrārum, exsībilātūrās, exsībilātūre, exsībilātūrī, exsībilātūrīs, exsībilātūrō, exsībilātūrōrum, exsībilātūrōs, exsībilātūrum | exsībilandus exsībilanda, exsībilandā, exsībilandae, exsībilandam, exsībilandārum, exsībilandās, exsībilande, exsībilandīs, exsībilandōrum, exsībilandōs |
gerundexsībilandī, exsībilandō, exsībilandumsupineexsībilātum, exsībilātū
Phrases from Meissner's Latin Phrase-Book
- histrionem exsibilare, explodere, eicere, exigere
- to hiss an actor off the stage.
ex-sībĭlo (exīb-), āvi, ātum, 1, v. a.,
I. to hiss out or forth.
I. In gen. (only postAug.):
dirum quiddam, Sen. de Ira, 3, 4: nescio quid tetrum, Petr. 64: confestim praesentiam nostram efflari exsibilarique jusserit, to be carried out by the wind, App. M. 5, p. 163, 20.—B. In partic., to hiss off an actor from the stage (class.):
histrio exsibilatur et exploditur, Cic. Par. 3, 2, 26; Suet. Aug. 45 fin.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
ex-sībilō —, —, āre,
to hiss out, hiss from the stage: histrio exsibilatur.
Origins
- Proto-Indo-European*h₁éǵʰs
- Proto-Italic*eks
- Latinexsībilō
Latin ex- Proto-Indo-European *sweysd-der.? Latin sībilus Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin sībilō Latin exsībilō From ex- (“out”) + sībilō (“hiss”).
Descendants
- Englishexsibilate