LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
verbfirst conjugation

exceptō

exceptō (present infinitive exceptāre, perfect active exceptāvī, supine exceptātum)
Classical[ɛksˈkɛp.toː]Ecclesiastical[eksˈt͡ʃɛp.to]

Meaning

  1. to take out or up
  2. to inhale

Latīnē defined in Latin in our graded readers

Conjugation conjugation 1

active indicative
formpresentimperfectfutureperfectpluperfectfut. perfect
1st sg.exceptōexceptābamexceptābōexceptāvīexceptāveramexceptāverō
exceptārō
2nd sg.exceptāsexceptābāsexceptābisexceptāvistī
exceptāstī		exceptāverās
exceptārās		exceptāveris
3rd sg.exceptatexceptābatexceptābitexceptāvitexceptāverat
exceptārat		exceptāverit
exceptārit
1st pl.exceptāmusexceptābāmusexceptābimusexceptāvimusexceptāverāmusexceptāverimus
exceptārimus
2nd pl.exceptātisexceptābātisexceptābitisexceptāvistis
exceptāstis		exceptāverātis
exceptārātis		exceptāveritis
exceptāritis
3rd pl.exceptantexceptābantexceptābuntexceptāvērunt
exceptāvēre, exceptārunt		exceptāverant
exceptārant		exceptāverint
exceptārint
active subjunctive
active subjunctive
formpresentimperfectperfectpluperfect
1st sg.exceptemexceptāremexceptāverim
exceptārim		exceptāvissem
exceptāssem
2nd sg.exceptēsexceptārēsexceptāverīsexceptāvissēs
exceptāssēs
3rd sg.exceptetexceptāretexceptāverit
exceptārit		exceptāvisset
exceptāsset
1st pl.exceptēmusexceptārēmusexceptāverīmus
exceptārīmus		exceptāvissēmus
exceptāssēmus
2nd pl.exceptētisexceptārētisexceptāverītis
exceptārītis		exceptāvissētis
exceptāssētis
3rd pl.exceptentexceptārentexceptāverint
exceptārint		exceptāvissent
exceptāssent
passive indicative
passive indicative
formpresentimperfectfuture
1st sg.exceptorexceptābarexceptābor
2nd sg.exceptāris
exceptāre		exceptābāris
exceptābāre		exceptāberis
exceptābere
3rd sg.exceptāturexceptābāturexceptābitur
1st pl.exceptāmurexceptābāmurexceptābimur
2nd pl.exceptāminīexceptābāminīexceptābiminī
3rd pl.exceptanturexceptābanturexceptābuntur
passive subjunctive
passive subjunctive
formpresentimperfect
1st sg.excepterexceptārer
2nd sg.exceptēris
exceptēre		exceptārēris
exceptārēre
3rd sg.exceptēturexceptārētur
1st pl.exceptēmurexceptārēmur
2nd pl.exceptēminīexceptārēminī
3rd pl.exceptenturexceptārentur
imperative
imperative
formactivepassive
pres. 2nd sg.exceptāexceptāre
pres. 2nd pl.exceptāteexceptāminī
fut. 2nd sg.exceptātōexceptātor
fut. 3rd sg.exceptātōexceptātor
fut. 2nd pl.exceptātōte—
fut. 3rd pl.exceptantōexceptantor
infinitives & participles
infinitives & participles
formactivepassive
present infinitiveexceptāreexceptārī
perfect infinitiveexceptāvisse
exceptāsse		exceptātum esse
future infinitiveexceptātūrum esseexceptātum īrī
present participleexceptāns—
perfect participle—exceptātus
exceptāta, exceptātā, exceptātae, exceptātam, exceptātārum, exceptātās, exceptātī, exceptātōrum, exceptātōs
future participleexceptātūrus
exceptātūra, exceptātūrā, exceptātūrae, exceptātūram, exceptātūrārum, exceptātūrās, exceptātūre, exceptātūrī, exceptātūrīs, exceptātūrō, exceptātūrōrum, exceptātūrōs, exceptātūrum		exceptandus
exceptanda, exceptandā, exceptandae, exceptandam, exceptandārum, exceptandās, exceptande, exceptandīs, exceptandōrum, exceptandōs
gerundexceptandī, exceptandō, exceptandumsupineexceptātum, exceptātū

excepto, āvi, ātum, 1, v. freq. a. excipio,
I. to take out, to take up, catch (very rare): barbatulos nullos exceptans de piscina, * Cic. Par. 5, 2, 38; so, aliquem, * Caes. B. G. 7, 47 fin.: (equae) exceptant leves auras, catch up., i. e. snuff up, * Verg. G. 3, 274; cf. poet.: per pectora saevas Exceptat mortes, * Sil. 9, 369.

Quick answers

What does exceptō mean in Latin?
exceptō, a verb, means “to take out or up; to inhale”.
What are the principal parts of exceptō?
exceptō, exceptāre, exceptāvī, exceptātum (first conjugation).
How do you pronounce exceptō?
In classical Latin, [ɛksˈkɛp.toː]; in ecclesiastical (church) Latin, [eksˈt͡ʃɛp.to].