verbfirst conjugation
ēvāstō
ēvāstō (present infinitive ēvāstāre, perfect active ēvāstāvī, supine ēvāstātum)
Classical[eːˈwaːs.toː]Ecclesiastical[eˈvas.to]
Meaning
- transitiveto completely devastate, totally lay waste to
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēvāstō | ēvāstābam | ēvāstābō | ēvāstāvī | ēvāstāveram | ēvāstāverō |
| 2nd sg. | ēvāstās | ēvāstābās | ēvāstābis | ēvāstāvistī | ēvāstāverās | ēvāstāveris |
| 3rd sg. | ēvāstat | ēvāstābat | ēvāstābit | ēvāstāvit | ēvāstāverat | ēvāstāverit |
| 1st pl. | ēvāstāmus | ēvāstābāmus | ēvāstābimus | ēvāstāvimus | ēvāstāverāmus | ēvāstāverimus |
| 2nd pl. | ēvāstātis | ēvāstābātis | ēvāstābitis | ēvāstāvistis | ēvāstāverātis | ēvāstāveritis |
| 3rd pl. | ēvāstant | ēvāstābant | ēvāstābunt | ēvāstāvērunt ēvāstāvēre | ēvāstāverant | ēvāstāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēvāstem | ēvāstārem | ēvāstāverim | ēvāstāvissem |
| 2nd sg. | ēvāstēs | ēvāstārēs | ēvāstāverīs | ēvāstāvissēs |
| 3rd sg. | ēvāstet | ēvāstāret | ēvāstāverit | ēvāstāvisset |
| 1st pl. | ēvāstēmus | ēvāstārēmus | ēvāstāverīmus | ēvāstāvissēmus |
| 2nd pl. | ēvāstētis | ēvāstārētis | ēvāstāverītis | ēvāstāvissētis |
| 3rd pl. | ēvāstent | ēvāstārent | ēvāstāverint | ēvāstāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēvāstor | ēvāstābar | ēvāstābor |
| 2nd sg. | ēvāstāris ēvāstāre | ēvāstābāris ēvāstābāre | ēvāstāberis ēvāstābere |
| 3rd sg. | ēvāstātur | ēvāstābātur | ēvāstābitur |
| 1st pl. | ēvāstāmur | ēvāstābāmur | ēvāstābimur |
| 2nd pl. | ēvāstāminī | ēvāstābāminī | ēvāstābiminī |
| 3rd pl. | ēvāstantur | ēvāstābantur | ēvāstābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | ēvāster | ēvāstārer |
| 2nd sg. | ēvāstēris ēvāstēre | ēvāstārēris ēvāstārēre |
| 3rd sg. | ēvāstētur | ēvāstārētur |
| 1st pl. | ēvāstēmur | ēvāstārēmur |
| 2nd pl. | ēvāstēminī | ēvāstārēminī |
| 3rd pl. | ēvāstentur | ēvāstārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | ēvāstā | ēvāstāre |
| pres. 2nd pl. | ēvāstāte | ēvāstāminī |
| fut. 2nd sg. | ēvāstātō | ēvāstātor |
| fut. 3rd sg. | ēvāstātō | ēvāstātor |
| fut. 2nd pl. | ēvāstātōte | — |
| fut. 3rd pl. | ēvāstantō | ēvāstantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | ēvāstāre | ēvāstārī |
| perfect infinitive | ēvāstāvisse | ēvāstātum esse |
| future infinitive | ēvāstātūrum esse | ēvāstātum īrī |
| present participle | ēvāstāns | — |
| perfect participle | — | ēvāstātus |
| future participle | ēvāstātūrus | ēvāstandus |
gerundēvāstandī, ēvāstandō, ēvāstandumsupineēvāstātum, ēvāstātū
ē-vasto, āvi, ātum, 1, v. a.,
I. to lay utterly waste, to devastate (a favorite word of Livy;
elsewh. very rare): omnia, Liv. 10, 15; 5, 5; 8, 37; 28, 44; 32, 33, 14 Drak. et saep.; Vop. Aurel. 15; Sil. 15, 185.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
ē-vāstō āvī, ātus, āre,
to lay utterly waste, devastate: urbīs, L.: culta evastata sunt bello, L.
Origins
- Proto-Indo-European*h₁éǵʰs
- Proto-Italic*eks
- Latinēvāstō
Latin ex- Latin vāstō Latin ēvāstō From ex- + vāstō (“to lay waste”).