What does ērudītulus mean in Latin?

ērudītulus, a adjective, means “only somewhat experienced (sexually)”.

How do you pronounce ērudītulus?

In classical Latin, [eː.rʊˈdiː.tʊ.ɫʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [e.ruˈdiː.tu.lus].

adjectivefirst/second-declension adjective

ērudītulus (feminine ērudītula, neuter ērudītulum)

Classical[eː.rʊˈdiː.tʊ.ɫʊs]Ecclesiastical[e.ruˈdiː.tu.lus]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	ērudītulus	ērudītula	ērudītulum
genitive	ērudītulī	ērudītulae	ērudītulī
dative	ērudītulō	ērudītulae	ērudītulō
accusative	ērudītulum	ērudītulam	ērudītulum
ablative	ērudītulō	ērudītulā	ērudītulō
vocative	ērudītule	ērudītula	ērudītulum

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	ērudītulī	ērudītulae	ērudītula
genitive	ērudītulōrum	ērudītulārum	ērudītulōrum
dative	ērudītulīs	ērudītulīs	ērudītulīs
accusative	ērudītulōs	ērudītulās	ērudītula
ablative	ērudītulīs	ērudītulīs	ērudītulīs
vocative	ērudītulī	ērudītulae	ērudītula

ērŭdītŭlus, i, m. dim. 1. eruditus,

I. somewhat skilled or experienced (in love), said jocosely, Cat. 57, 7.