verbfirst conjugation
ēpōtō
ēpōtō (present infinitive ēpōtāre, perfect active ēpōtāvī, supine ēpōtum)
Classical[eːˈpoː.toː]Ecclesiastical[eˈpɔː.to]
Meaning
- to drink up, drain, quaff
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēpōtō | ēpōtābam | ēpōtābō | ēpōtāvī | ēpōtāveram | ēpōtāverō ēpōtārō |
| 2nd sg. | ēpōtās | ēpōtābās | ēpōtābis | ēpōtāvistī ēpōtāstī | ēpōtāverās ēpōtārās | ēpōtāveris |
| 3rd sg. | ēpōtat | ēpōtābat | ēpōtābit | ēpōtāvit | ēpōtāverat ēpōtārat | ēpōtāverit ēpōtārit |
| 1st pl. | ēpōtāmus | ēpōtābāmus | ēpōtābimus | ēpōtāvimus | ēpōtāverāmus | ēpōtāverimus ēpōtārimus |
| 2nd pl. | ēpōtātis | ēpōtābātis | ēpōtābitis | ēpōtāvistis ēpōtāstis | ēpōtāverātis ēpōtārātis | ēpōtāveritis ēpōtāritis |
| 3rd pl. | ēpōtant | ēpōtābant | ēpōtābunt | ēpōtāvērunt ēpōtāvēre, ēpōtārunt | ēpōtāverant ēpōtārant | ēpōtāverint ēpōtārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēpōtem | ēpōtārem | ēpōtāverim ēpōtārim | ēpōtāvissem ēpōtāssem |
| 2nd sg. | ēpōtēs | ēpōtārēs | ēpōtāverīs | ēpōtāvissēs ēpōtāssēs |
| 3rd sg. | ēpōtet | ēpōtāret | ēpōtāverit ēpōtārit | ēpōtāvisset ēpōtāsset |
| 1st pl. | ēpōtēmus | ēpōtārēmus | ēpōtāverīmus ēpōtārīmus | ēpōtāvissēmus ēpōtāssēmus |
| 2nd pl. | ēpōtētis | ēpōtārētis | ēpōtāverītis ēpōtārītis | ēpōtāvissētis ēpōtāssētis |
| 3rd pl. | ēpōtent | ēpōtārent | ēpōtāverint ēpōtārint | ēpōtāvissent ēpōtāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēpōtor | ēpōtābar | ēpōtābor |
| 2nd sg. | ēpōtāris ēpōtāre | ēpōtābāris ēpōtābāre | ēpōtāberis ēpōtābere |
| 3rd sg. | ēpōtātur | ēpōtābātur | ēpōtābitur |
| 1st pl. | ēpōtāmur | ēpōtābāmur | ēpōtābimur |
| 2nd pl. | ēpōtāminī | ēpōtābāminī | ēpōtābiminī |
| 3rd pl. | ēpōtantur | ēpōtābantur | ēpōtābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | ēpōter | ēpōtārer |
| 2nd sg. | ēpōtēris ēpōtēre | ēpōtārēris ēpōtārēre |
| 3rd sg. | ēpōtētur | ēpōtārētur |
| 1st pl. | ēpōtēmur | ēpōtārēmur |
| 2nd pl. | ēpōtēminī | ēpōtārēminī |
| 3rd pl. | ēpōtentur | ēpōtārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | ēpōtā | ēpōtāre |
| pres. 2nd pl. | ēpōtāte | ēpōtāminī |
| fut. 2nd sg. | ēpōtātō | ēpōtātor |
| fut. 3rd sg. | ēpōtātō | ēpōtātor |
| fut. 2nd pl. | ēpōtātōte | — |
| fut. 3rd pl. | ēpōtantō | ēpōtantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | ēpōtāre | ēpōtārī |
| perfect infinitive | ēpōtāvisse ēpōtāsse | ēpōtum esse |
| future infinitive | ēpōtūrum esse | ēpōtum īrī |
| present participle | ēpōtāns | — |
| perfect participle | — | ēpōtus ēpōtae, ēpōtam, ēpōtārum, ēpōtāta, ēpōtātā, ēpōtātae, ēpōtātam, ēpōtātārum, ēpōtātās, ēpōtātī, ēpōtātōrum, ēpōtātōs, ēpōtātum, ēpōtātus, ēpōte, ēpōtī, ēpōtīs, ēpōtōrum, ēpōtōs |
| future participle | ēpōtūrus ēpōtātūra, ēpōtātūrā, ēpōtātūrae, ēpōtātūram, ēpōtātūrārum, ēpōtātūrās, ēpōtātūre, ēpōtātūrī, ēpōtātūrīs, ēpōtātūrō, ēpōtātūrōrum, ēpōtātūrōs, ēpōtātūrum, ēpōtātūrus, ēpōtūra, ēpōtūrā, ēpōtūrae, ēpōtūram, ēpōtūrārum, ēpōtūrās, ēpōtūre, ēpōtūrī, ēpōtūrīs, ēpōtūrō, ēpōtūrōrum, ēpōtūrōs, ēpōtūrum | ēpōtandus ēpōtanda, ēpōtandā, ēpōtandae, ēpōtandam, ēpōtandārum, ēpōtandās, ēpōtande, ēpōtandīs, ēpōtandōrum, ēpōtandōs |
gerundēpōtandī, ēpōtandō, ēpōtandumsupineēpōtum, ēpōtū
ē-pōto (ex-poto, Plaut. Trin. 2, 4, 5,
I. v. infra), āvi, pōtum (in late Lat. potatum, v. fin.), 1, v. a., to drink out, off, or up, to drain, quaff, swallow (in the verb. finit. rare, and only post-Aug.; in the part. perf. class.):
epotum venenum, Cic. Clu. 62, 173: medicamentum, Liv. 8, 18: potionem, Quint. 7, 2, 17; 25; Ov. M. 5, 453 al.: epoto poculo, Cic. Clu. 60, 168: poculum, Liv. 40, 24: amphoram, Suet. Tib. 42; Phaedr. 3, 1, 1; Vulg. Ezech. 23, 34: remedia, Amm. 16, 5, 8: argentum expotum, wasted in drinking, Plaut. Trin. 2, 4, 5.— Poet., to suck up, swallow up, etc.: omnibus epotis umoribus, Lucr. 5, 384: ter licet epotum ter vomat illa fretum (Charybdis), Ov. P. 4, 10, 28: epoto Sarmata pastus equo (i. e. sanguine equino), Mart. Spect. 3: ubi terreno Lycus est epotus hiatu, Ov. M. 15, 273: Tyron (i. e. purpuram Tyriam) epotavere lacernae, Mart. 2, 29, 3: naumachias videbar epotaturus, Sid. Ep. 1, 5.Origins
- Proto-Indo-European*h₁éǵʰs
- Proto-Italic*eks
- Latinēpōtō
Latin ex- Latin pōtō Latin ēpōtō From ex- + pōtō.