verbfirst conjugation
ēmaciō
ēmaciō (present infinitive ēmaciāre, perfect active ēmaciāvī, supine ēmaciātum)
Classical[eːˈma.ki.oː]Ecclesiastical[eˈmaː.t͡ʃi.o]
Meaning
- to emaciate, to make lean
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēmaciō | ēmaciābam | ēmaciābō | ēmaciāvī | ēmaciāveram | ēmaciāverō |
| 2nd sg. | ēmaciās | ēmaciābās | ēmaciābis | ēmaciāvistī | ēmaciāverās | ēmaciāveris |
| 3rd sg. | ēmaciat | ēmaciābat | ēmaciābit | ēmaciāvit | ēmaciāverat | ēmaciāverit |
| 1st pl. | ēmaciāmus | ēmaciābāmus | ēmaciābimus | ēmaciāvimus | ēmaciāverāmus | ēmaciāverimus |
| 2nd pl. | ēmaciātis | ēmaciābātis | ēmaciābitis | ēmaciāvistis | ēmaciāverātis | ēmaciāveritis |
| 3rd pl. | ēmaciant | ēmaciābant | ēmaciābunt | ēmaciāvērunt ēmaciāvēre | ēmaciāverant | ēmaciāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēmaciem | ēmaciārem | ēmaciāverim | ēmaciāvissem |
| 2nd sg. | ēmaciēs | ēmaciārēs | ēmaciāverīs | ēmaciāvissēs |
| 3rd sg. | ēmaciet | ēmaciāret | ēmaciāverit | ēmaciāvisset |
| 1st pl. | ēmaciēmus | ēmaciārēmus | ēmaciāverīmus | ēmaciāvissēmus |
| 2nd pl. | ēmaciētis | ēmaciārētis | ēmaciāverītis | ēmaciāvissētis |
| 3rd pl. | ēmacient | ēmaciārent | ēmaciāverint | ēmaciāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēmacior | ēmaciābar | ēmaciābor |
| 2nd sg. | ēmaciāris ēmaciāre | ēmaciābāris ēmaciābāre | ēmaciāberis ēmaciābere |
| 3rd sg. | ēmaciātur | ēmaciābātur | ēmaciābitur |
| 1st pl. | ēmaciāmur | ēmaciābāmur | ēmaciābimur |
| 2nd pl. | ēmaciāminī | ēmaciābāminī | ēmaciābiminī |
| 3rd pl. | ēmaciantur | ēmaciābantur | ēmaciābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | ēmacier | ēmaciārer |
| 2nd sg. | ēmaciēris ēmaciēre | ēmaciārēris ēmaciārēre |
| 3rd sg. | ēmaciētur | ēmaciārētur |
| 1st pl. | ēmaciēmur | ēmaciārēmur |
| 2nd pl. | ēmaciēminī | ēmaciārēminī |
| 3rd pl. | ēmacientur | ēmaciārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | ēmaciā | ēmaciāre |
| pres. 2nd pl. | ēmaciāte | ēmaciāminī |
| fut. 2nd sg. | ēmaciātō | ēmaciātor |
| fut. 3rd sg. | ēmaciātō | ēmaciātor |
| fut. 2nd pl. | ēmaciātōte | — |
| fut. 3rd pl. | ēmaciantō | ēmaciantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | ēmaciāre | ēmaciārī |
| perfect infinitive | ēmaciāvisse | ēmaciātum esse |
| future infinitive | ēmaciātūrum esse | ēmaciātum īrī |
| present participle | ēmaciāns | — |
| perfect participle | — | ēmaciātus ēmaciāta, ēmaciātā, ēmaciātae, ēmaciātam, ēmaciātārum, ēmaciātās, ēmaciātī, ēmaciātōrum, ēmaciātōs |
| future participle | ēmaciātūrus | ēmaciandus |
gerundēmaciandī, ēmaciandō, ēmaciandumsupineēmaciātum, ēmaciātū
ē-măcĭo, no
I. perf., ātum, 1, v. a., to waste away, make lean, emaciate (belonging to econom. lang.), Col. 2, 10, 25; 2, 10, 1; 4, 6, 3; Plin. 18, 10, 25, § 101 Sillig N. cr.
Origins
- Proto-Indo-European*h₁éǵʰ
- Proto-Indo-European*h₁éǵʰs
- Proto-Italic*eks
- Latinēmaciō
Latin ex- Latin maciēs Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin ēmaciō From ex- + maciēs (“leanness”) + -ō.
Descendants
- Englishemaciate
- Frenchémacier
- Romanianemaciafrom French émacier
- Italianemaciare
- Spanishemaciar
- Dalmatianemaciar