verbfirst conjugation
ēierō
ēierō (present infinitive ēierāre, perfect active ēierāvī, supine ēierātum)
Classical[ˈeː.jɛ.roː]Ecclesiastical[ˈɛː.je.ro]
Meaning
- to abjure, resign, abdicate, renounce
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēierō | ēierābam | ēierābō | ēierāvī | ēierāveram | ēierāverō |
| 2nd sg. | ēierās | ēierābās | ēierābis | ēierāvistī | ēierāverās | ēierāveris |
| 3rd sg. | ēierat | ēierābat | ēierābit | ēierāvit | ēierāverat | ēierāverit |
| 1st pl. | ēierāmus | ēierābāmus | ēierābimus | ēierāvimus | ēierāverāmus | ēierāverimus |
| 2nd pl. | ēierātis | ēierābātis | ēierābitis | ēierāvistis | ēierāverātis | ēierāveritis |
| 3rd pl. | ēierant | ēierābant | ēierābunt | ēierāvērunt ēierāvēre | ēierāverant | ēierāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēierem | ēierārem | ēierāverim | ēierāvissem |
| 2nd sg. | ēierēs | ēierārēs | ēierāverīs | ēierāvissēs |
| 3rd sg. | ēieret | ēierāret | ēierāverit | ēierāvisset |
| 1st pl. | ēierēmus | ēierārēmus | ēierāverīmus | ēierāvissēmus |
| 2nd pl. | ēierētis | ēierārētis | ēierāverītis | ēierāvissētis |
| 3rd pl. | ēierent | ēierārent | ēierāverint | ēierāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēieror | ēierābar | ēierābor |
| 2nd sg. | ēierāris ēierāre | ēierābāris ēierābāre | ēierāberis ēierābere |
| 3rd sg. | ēierātur | ēierābātur | ēierābitur |
| 1st pl. | ēierāmur | ēierābāmur | ēierābimur |
| 2nd pl. | ēierāminī | ēierābāminī | ēierābiminī |
| 3rd pl. | ēierantur | ēierābantur | ēierābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | ēierer | ēierārer |
| 2nd sg. | ēierēris ēierēre | ēierārēris ēierārēre |
| 3rd sg. | ēierētur | ēierārētur |
| 1st pl. | ēierēmur | ēierārēmur |
| 2nd pl. | ēierēminī | ēierārēminī |
| 3rd pl. | ēierentur | ēierārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | ēierā | ēierāre |
| pres. 2nd pl. | ēierāte | ēierāminī |
| fut. 2nd sg. | ēierātō | ēierātor |
| fut. 3rd sg. | ēierātō | ēierātor |
| fut. 2nd pl. | ēierātōte | — |
| fut. 3rd pl. | ēierantō | ēierantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | ēierāre | ēierārī |
| perfect infinitive | ēierāvisse | ēierātum esse |
| future infinitive | ēierātūrum esse | ēierātum īrī |
| present participle | ēierāns | — |
| perfect participle | — | ēierātus ēierāta, ēierātā, ēierātae, ēierātam, ēierātārum, ēierātās, ēierātī, ēierātōrum, ēierātōs |
| future participle | ēierātūrus ēierātūra, ēierātūrā, ēierātūrae, ēierātūram, ēierātūrārum, ēierātūrās, ēierātūre, ēierātūrī, ēierātūrīs, ēierātūrō, ēierātūrōrum, ēierātūrōs, ēierātūrum | ēierandus ēieranda, ēierandā, ēierandae, ēierandam, ēierandārum, ēierandās, ēierande, ēierandīs, ēierandōrum, ēierandōs |
gerundēierandī, ēierandō, ēierandumsupineēierātum, ēierātū
Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
ēierō or ēiūrō āvī, ātus, āre
ex + IV-, to refuse upon oath, reject by oath, abjure : id forum sibi iniquum eierare, make oath that the tribunal is prejudiced : me iniquum: bonam copiam, i. e. make oath of insolvency. — To resign, abdicate : magistratum, Ta. — To renounce, abjure : eiuratā patriā, Ta.
Origins
- Proto-Indo-European*h₁éǵʰ
- Proto-Indo-European*h₁éǵʰs
- Proto-Italic*eks
- Latinēierō
Latin ex- Proto-Indo-European *h₂ey- Proto-Indo-European *-u Proto-Indo-European *h₂óyu Proto-Indo-European *h₂yew- Proto-Indo-European *-os Proto-Indo-European *h₂yéwos Proto-Italic *jowos Archaic Latin *iowos, *iowez- Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Archaic Latin -ō Archaic Latin iovesō Latin iūrō Latin ēierō From ex- + iūrō.