adjectivethird-declension two-termination adjective
ducālis
ducālis (neuter ducāle, adverb ducāliter)
Classical[dʊˈkaː.lɪs]Ecclesiastical[duˈkaː.lis]
Meaning
- Late Latintwo terminationducal; of or relating to a commander or duke
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | ducālis | ducālis | ducāle |
| genitive | ducālis | ducālis | ducālis |
| dative | ducālī | ducālī | ducālī |
| accusative | ducālem | ducālem | ducāle |
| ablative | ducālī | ducālī | ducālī |
| vocative | ducālis | ducālis | ducāle |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | ducālēs | ducālēs | ducālia |
| genitive | ducālium | ducālium | ducālium |
| dative | ducālibus | ducālibus | ducālibus |
| accusative | ducālīs ducālēs | ducālīs ducālēs | ducālia |
| ablative | ducālibus | ducālibus | ducālibus |
| vocative | ducālēs | ducālēs | ducālia |
dŭcālis, e, adj. dux,
I. of or belonging to a leader or commander (post-class.): tunicae, Valer. Imp. ap. Vop. Aurel. 13.—Adv.: dŭcālĭter, like a leader or general:
antecedere, Sid. Ep. 5, 13.—Comp., Sid. Ep. 8, 6.Origins
Proto-Italic *-ālis Latin -ālis Latin ducālis From dux (“leader”) + -ālis.
Descendants
- Catalandogal
- Englishducal
- Frenchducalfrom Old French ducal
- Italianducale
- Occitanducal
- Portugueseducal
- Romanianducal
- Spanishducal
- Spanishdogal