verbfirst conjugation
dōtō
dōtō (present infinitive dōtāre, perfect active dōtāvī, supine dōtātum)
Classical[ˈdoː.toː]Ecclesiastical[ˈdɔː.to]
Meaning
- to endow
- to apportion (typically richly)
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dōtō | dōtābam | dōtābō | dōtāvī | dōtāveram | dōtāverō dōtārō |
| 2nd sg. | dōtās | dōtābās | dōtābis | dōtāvistī dōtāstī | dōtāverās dōtārās | dōtāveris |
| 3rd sg. | dōtat | dōtābat | dōtābit | dōtāvit | dōtāverat dōtārat | dōtāverit dōtārit |
| 1st pl. | dōtāmus | dōtābāmus | dōtābimus | dōtāvimus | dōtāverāmus | dōtāverimus dōtārimus |
| 2nd pl. | dōtātis | dōtābātis | dōtābitis | dōtāvistis dōtāstis | dōtāverātis dōtārātis | dōtāveritis dōtāritis |
| 3rd pl. | dōtant | dōtābant | dōtābunt | dōtāvērunt dōtāvēre, dōtārunt | dōtāverant dōtārant | dōtāverint dōtārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dōtem | dōtārem | dōtāverim dōtārim | dōtāvissem dōtāssem |
| 2nd sg. | dōtēs | dōtārēs | dōtāverīs | dōtāvissēs dōtāssēs |
| 3rd sg. | dōtet | dōtāret | dōtāverit dōtārit | dōtāvisset dōtāsset |
| 1st pl. | dōtēmus | dōtārēmus | dōtāverīmus dōtārīmus | dōtāvissēmus dōtāssēmus |
| 2nd pl. | dōtētis | dōtārētis | dōtāverītis dōtārītis | dōtāvissētis dōtāssētis |
| 3rd pl. | dōtent | dōtārent | dōtāverint dōtārint | dōtāvissent dōtāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | dōtor | dōtābar | dōtābor |
| 2nd sg. | dōtāris dōtāre | dōtābāris dōtābāre | dōtāberis dōtābere |
| 3rd sg. | dōtātur | dōtābātur | dōtābitur |
| 1st pl. | dōtāmur | dōtābāmur | dōtābimur |
| 2nd pl. | dōtāminī | dōtābāminī | dōtābiminī |
| 3rd pl. | dōtantur | dōtābantur | dōtābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | dōter | dōtārer |
| 2nd sg. | dōtēris dōtēre | dōtārēris dōtārēre |
| 3rd sg. | dōtētur | dōtārētur |
| 1st pl. | dōtēmur | dōtārēmur |
| 2nd pl. | dōtēminī | dōtārēminī |
| 3rd pl. | dōtentur | dōtārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | dōtā | dōtāre |
| pres. 2nd pl. | dōtāte | dōtāminī |
| fut. 2nd sg. | dōtātō | dōtātor |
| fut. 3rd sg. | dōtātō | dōtātor |
| fut. 2nd pl. | dōtātōte | — |
| fut. 3rd pl. | dōtantō | dōtantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | dōtāre | dōtārī |
| perfect infinitive | dōtāvisse dōtāsse | dōtātum esse |
| future infinitive | dōtātūrum esse | dōtātum īrī |
| present participle | dōtāns | — |
| perfect participle | — | dōtātus dōtāta, dōtātā, dōtātae, dōtātam, dōtātārum, dōtātās, dōtātī, dōtātōrum, dōtātōs |
| future participle | dōtātūrus dōtātūra, dōtātūrā, dōtātūrae, dōtātūram, dōtātūrārum, dōtātūrās, dōtātūre, dōtātūrī, dōtātūrīs, dōtātūrō, dōtātūrōrum, dōtātūrōs, dōtātūrum | dōtandus dōtanda, dōtandā, dōtandae, dōtandam, dōtandārum, dōtandās, dōtande, dōtandīs, dōtandōrum, dōtandōs |
gerunddōtandī, dōtandō, dōtandumsupinedōtātum, dōtātū
dōto, āvi, ātum, 1, v. a. id.,
I. to endow, to portion (esp. richly); in the verb. finit. rare (and perh. not ante-Aug.):
filiam splendidissime maritavit, dotavitque, Suet. Vesp. 14: sanguine Trojano et Rutulo dotabere, virgo, Verg. A. 7, 318; Claud. Nupt. Hon. et Mar. 290; cf. id. IV. Cons. Hon. 648.—And transf.: in Arabia et olea dotatur lacrima, is furnished with an exudation, Plin. 12, 17, 38, § 77; Pall. poet. Insit. 63; Vulg. Gen. 30, 20.—Far more freq. and class.: dōtātus, a, um, P. a., well or richly endowed, gifted, provided. A. Prop.:
uxor, Plaut. As. 5, 2, 49; id. Most. 3, 2, 14; id. Mil. 3, 1, 86; Ter. Phorm. 5, 7, 47; Cic. Att. 14, 13, 5; Prop. 1, 8, 35 (1, 8, b. 9 M.); Hor. C. 3, 24, 19 al.—B. Transf.:
ulmus vite, Plin. 18, 28, 68, § 266: Chione dotatissima formā, Ov. M. 11, 301.—Comp. and adv. do not occur.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
dōtō āvī, ātus, āre
dos, to endow, portion : sanguine Troiano dotabere, V.: funeribus, O.
Origins
Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin dōtō From dōs + -ō.
Descendants
- Englishdote
- Englishdotate
- Englishdow
- Frenchdouer
- Italiandotare
- Portuguesedotar
- Romaniandota
- Spanishdotar
- Frenchdoter
- Friuliandotâ