verbfirst conjugation
dormītō
dormītō (present infinitive dormītāre, perfect active dormītāvī, supine dormītātum)
Meaning
- to slumber; to feel sleepy, drowsy
- to do nothing
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dormītō | dormītābam | dormītābō | dormītāvī | dormītāveram | dormītāverō dormītārō |
| 2nd sg. | dormītās | dormītābās | dormītābis | dormītāvistī dormītāstī | dormītāverās dormītārās | dormītāveris |
| 3rd sg. | dormītat | dormītābat | dormītābit | dormītāvit | dormītāverat dormītārat | dormītāverit dormītārit |
| 1st pl. | dormītāmus | dormītābāmus | dormītābimus | dormītāvimus | dormītāverāmus | dormītāverimus dormītārimus |
| 2nd pl. | dormītātis | dormītābātis | dormītābitis | dormītāvistis dormītāstis | dormītāverātis dormītārātis | dormītāveritis dormītāritis |
| 3rd pl. | dormītant | dormītābant | dormītābunt | dormītāvērunt dormītāvēre, dormītārunt | dormītāverant dormītārant | dormītāverint dormītārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dormītem | dormītārem | dormītāverim dormītārim | dormītāvissem dormītāssem |
| 2nd sg. | dormītēs | dormītārēs | dormītāverīs | dormītāvissēs dormītāssēs |
| 3rd sg. | dormītet | dormītāret | dormītāverit dormītārit | dormītāvisset dormītāsset |
| 1st pl. | dormītēmus | dormītārēmus | dormītāverīmus dormītārīmus | dormītāvissēmus dormītāssēmus |
| 2nd pl. | dormītētis | dormītārētis | dormītāverītis dormītārītis | dormītāvissētis dormītāssētis |
| 3rd pl. | dormītent | dormītārent | dormītāverint dormītārint | dormītāvissent dormītāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | dormītor | dormītābar | dormītābor |
| 2nd sg. | dormītāris dormītāre | dormītābāris dormītābāre | dormītāberis dormītābere |
| 3rd sg. | dormītātur | dormītābātur | dormītābitur |
| 1st pl. | dormītāmur | dormītābāmur | dormītābimur |
| 2nd pl. | dormītāminī | dormītābāminī | dormītābiminī |
| 3rd pl. | dormītantur | dormītābantur | dormītābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | dormīter | dormītārer |
| 2nd sg. | dormītēris dormītēre | dormītārēris dormītārēre |
| 3rd sg. | dormītētur | dormītārētur |
| 1st pl. | dormītēmur | dormītārēmur |
| 2nd pl. | dormītēminī | dormītārēminī |
| 3rd pl. | dormītentur | dormītārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | dormītā | dormītāre |
| pres. 2nd pl. | dormītāte | dormītāminī |
| fut. 2nd sg. | dormītātō | dormītātor |
| fut. 3rd sg. | dormītātō | dormītātor |
| fut. 2nd pl. | dormītātōte | — |
| fut. 3rd pl. | dormītantō | dormītantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | dormītāre | dormītārī |
| perfect infinitive | dormītāvisse dormītāsse | dormītātum esse |
| future infinitive | dormītātūrum esse | dormītātum īrī |
| present participle | dormītāns | — |
| perfect participle | — | dormītātus dormītāta, dormītātā, dormītātae, dormītātam, dormītātārum, dormītātās, dormītātī, dormītātōrum, dormītātōs |
| future participle | dormītātūrus dormītātūra, dormītātūrā, dormītātūrae, dormītātūram, dormītātūrārum, dormītātūrās, dormītātūre, dormītātūrī, dormītātūrīs, dormītātūrō, dormītātūrōrum, dormītātūrōs, dormītātūrum | dormītandus dormītanda, dormītandā, dormītandae, dormītandam, dormītandārum, dormītandās, dormītande, dormītandīs, dormītandōrum, dormītandōs |
gerunddormītandī, dormītandō, dormītandumsupinedormītātum, dormītātū
dormīto, āvi, 1,
I. v. freq. n. [id.], to be sleepy, drowsy, to begin to sleep, fall asleep.
I. Lit., Plaut. Am. 2, 2, 175; id. Trin. 1, 2, 133; Cic. Att. 2, 16; id. Div. 1, 28, 59; Hor. A. P. 105.—
II. Trop., to be dreaming, sluggish, stupid, slow, to linger:
ad hoc diei tempus dormitasti in otio. Quin tu abs te socordiam omnem reice, etc., Plaut. As. 2, 1, 5; id. Bacch. 2, 3, 6; id. Trin. 4, 2, 139 Brix; Hor. A. P. 359; Quint. 10, 1, 24 Spald.; 12, 1, 22: oscitans et dormitans sapientia, Cic. de Or. 2, 33, 144: perditio eorum non dormitat, Vulg. 2 Pet. 2, 3.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
dormītō āvī, —, āre, intens.
dormio, to be sleepy, be drowsy, fall asleep : ad lucem graviter: Aut dormitabo aut ridebo, H.: iam dormitante lucernā, i. e. going out , O.—Fig., to nod, drowse, be dull : quandoque dormitat Homerus, H.: dormitans sapientia.
Origins
- Proto-Indo-European*drem-
- Proto-Indo-European*dr̥m-yé-ti
- Proto-Italic*dormiō
- Latindormītō
Proto-Indo-European *-tós Proto-Italic *-tos Latin -tus Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin -tō Latin dormītō From dormiō + -tō.
Descendants
- Portuguesedormitar
- Romaniandormita
- Spanishdormitar