verbfirst conjugation
dīvāricō
dīvāricō (present infinitive dīvāricāre, perfect active dīvāricāvī, supine dīvāricātum)
Classical[diːˈwaː.rɪ.koː]Ecclesiastical[diˈvaː.ri.ko]
Meaning
- to spread out
Latīnē defined in Latin in our graded readers
in dīversum extendōdīvāricō -āre — in IVLIANVS III: Persia, ch. 15
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dīvāricō | dīvāricābam | dīvāricābō | dīvāricāvī | dīvāricāveram | dīvāricāverō dīvāricārō |
| 2nd sg. | dīvāricās | dīvāricābās | dīvāricābis | dīvāricāvistī dīvāricāstī | dīvāricāverās dīvāricārās | dīvāricāveris |
| 3rd sg. | dīvāricat | dīvāricābat | dīvāricābit | dīvāricāvit | dīvāricāverat dīvāricārat | dīvāricāverit dīvāricārit |
| 1st pl. | dīvāricāmus | dīvāricābāmus | dīvāricābimus | dīvāricāvimus | dīvāricāverāmus | dīvāricāverimus dīvāricārimus |
| 2nd pl. | dīvāricātis | dīvāricābātis | dīvāricābitis | dīvāricāvistis dīvāricāstis | dīvāricāverātis dīvāricārātis | dīvāricāveritis dīvāricāritis |
| 3rd pl. | dīvāricant | dīvāricābant | dīvāricābunt | dīvāricāvērunt dīvāricāvēre, dīvāricārunt | dīvāricāverant dīvāricārant | dīvāricāverint dīvāricārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dīvāricem | dīvāricārem | dīvāricāverim dīvāricārim | dīvāricāvissem dīvāricāssem |
| 2nd sg. | dīvāricēs | dīvāricārēs | dīvāricāverīs | dīvāricāvissēs dīvāricāssēs |
| 3rd sg. | dīvāricet | dīvāricāret | dīvāricāverit dīvāricārit | dīvāricāvisset dīvāricāsset |
| 1st pl. | dīvāricēmus | dīvāricārēmus | dīvāricāverīmus dīvāricārīmus | dīvāricāvissēmus dīvāricāssēmus |
| 2nd pl. | dīvāricētis | dīvāricārētis | dīvāricāverītis dīvāricārītis | dīvāricāvissētis dīvāricāssētis |
| 3rd pl. | dīvāricent | dīvāricārent | dīvāricāverint dīvāricārint | dīvāricāvissent dīvāricāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | dīvāricor | dīvāricābar | dīvāricābor |
| 2nd sg. | dīvāricāris dīvāricāre | dīvāricābāris dīvāricābāre | dīvāricāberis dīvāricābere |
| 3rd sg. | dīvāricātur | dīvāricābātur | dīvāricābitur |
| 1st pl. | dīvāricāmur | dīvāricābāmur | dīvāricābimur |
| 2nd pl. | dīvāricāminī | dīvāricābāminī | dīvāricābiminī |
| 3rd pl. | dīvāricantur | dīvāricābantur | dīvāricābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | dīvāricer | dīvāricārer |
| 2nd sg. | dīvāricēris dīvāricēre | dīvāricārēris dīvāricārēre |
| 3rd sg. | dīvāricētur | dīvāricārētur |
| 1st pl. | dīvāricēmur | dīvāricārēmur |
| 2nd pl. | dīvāricēminī | dīvāricārēminī |
| 3rd pl. | dīvāricentur | dīvāricārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | dīvāricā | dīvāricāre |
| pres. 2nd pl. | dīvāricāte | dīvāricāminī |
| fut. 2nd sg. | dīvāricātō | dīvāricātor |
| fut. 3rd sg. | dīvāricātō | dīvāricātor |
| fut. 2nd pl. | dīvāricātōte | — |
| fut. 3rd pl. | dīvāricantō | dīvāricantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | dīvāricāre | dīvāricārī |
| perfect infinitive | dīvāricāvisse dīvāricāsse | dīvāricātum esse |
| future infinitive | dīvāricātūrum esse | dīvāricātum īrī |
| present participle | dīvāricāns | — |
| perfect participle | — | dīvāricātus dīvāricāta, dīvāricātā, dīvāricātae, dīvāricātam, dīvāricātārum, dīvāricātās, dīvāricātī, dīvāricātōrum, dīvāricātōs |
| future participle | dīvāricātūrus dīvāricātūra, dīvāricātūrā, dīvāricātūrae, dīvāricātūram, dīvāricātūrārum, dīvāricātūrās, dīvāricātūre, dīvāricātūrī, dīvāricātūrīs, dīvāricātūrō, dīvāricātūrōrum, dīvāricātūrōs, dīvāricātūrum | dīvāricandus dīvāricanda, dīvāricandā, dīvāricandae, dīvāricandam, dīvāricandārum, dīvāricandās, dīvāricande, dīvāricandīs, dīvāricandōrum, dīvāricandōs |
gerunddīvāricandī, dīvāricandō, dīvāricandumsupinedīvāricātum, dīvāricātū
dī-vārĭco, no
I. perf., ātum, 1, v. a. and n.
I. Act., to spread asunder, to stretch apart (very rare):
taleas super terram, Cato R. R. 45 fin.: tigna, Vitr. 10, 2: hominem in ea statua, Cic. Verr. 2, 4, 40: divaricatis cruribus, Prud. στεφ. 5, 252; cf. pedibus, Amm. 22, 11.—* II. Neutr., to be spread out:
ungulae, Varr. R. R. 2, 5, 8.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
dī-vāricō —, ātus, āre,
to spread asunder, stretch apart: in eā (statuā) hominem.
Origins
- Proto-Indo-European*dwóh₁
- Latindīvāricō
Proto-Indo-European *trísinflu. Proto-Indo-European *d(w)is- Proto-Italic *dis- Latin dis- Latin vārus Latin -icus Latin vāricus Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin vāricō Latin dīvāricō From dis- + vāricō.