verbfirst conjugation, deponent
dīvagor
dīvagor (present infinitive dīvagārī, perfect active dīvagātus sum)
Classical[ˈdiː.wa.ɡɔr]Ecclesiastical[ˈdiː.va.ɡor]
Meaning
- deponentto wander, wander about
Conjugation conjugation 1 deponent
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dīvagor | dīvagābar | dīvagābor | — | — | — |
| 2nd sg. | dīvagāris dīvagāre | dīvagābāris dīvagābāre | dīvagāberis dīvagābere | — | — | — |
| 3rd sg. | dīvagātur | dīvagābātur | dīvagābitur | — | — | — |
| 1st pl. | dīvagāmur | dīvagābāmur | dīvagābimur | — | — | — |
| 2nd pl. | dīvagāminī | dīvagābāminī | dīvagābiminī | — | — | — |
| 3rd pl. | dīvagantur | dīvagābantur | dīvagābuntur | — | — | — |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dīvager | dīvagārer | — | — |
| 2nd sg. | dīvagēris dīvagēre | dīvagārēris dīvagārēre | — | — |
| 3rd sg. | dīvagētur | dīvagārētur | — | — |
| 1st pl. | dīvagēmur | dīvagārēmur | — | — |
| 2nd pl. | dīvagēminī | dīvagārēminī | — | — |
| 3rd pl. | dīvagentur | dīvagārentur | — | — |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | dīvagāre | — |
| pres. 2nd pl. | dīvagāminī | — |
| fut. 2nd sg. | dīvagātor | — |
| fut. 3rd sg. | dīvagātor | — |
| fut. 3rd pl. | dīvagantor | — |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | dīvagārī | — |
| perfect infinitive | dīvagātum esse | — |
| future infinitive | dīvagātūrum esse | — |
| present participle | dīvagāns | — |
| perfect participle | dīvagātus dīvagāta, dīvagātā, dīvagātae, dīvagātam, dīvagātārum, dīvagātās, dīvagāte, dīvagātī, dīvagātīs, dīvagātō, dīvagātōrum, dīvagātōs | — |
| future participle | dīvagātūrus dīvagātūra, dīvagātūrā, dīvagātūrae, dīvagātūram, dīvagātūrārum, dīvagātūrās, dīvagātūre, dīvagātūrī, dīvagātūrīs, dīvagātūrō, dīvagātūrōrum, dīvagātūrōs, dīvagātūrum | dīvagandus dīvaganda, dīvagandā, dīvagandae, dīvagandam, dīvagandārum, dīvagandās, dīvagande, dīvagandīs, dīvagandōrum, dīvagandōs |
gerunddīvagandī, dīvagandō, dīvagandumsupinedīvagātum, dīvagātū
dī-văgor, āri,
I. v. dep. n., to wander, wander about (post-class.):
animus huc atque illuc, Lact. 4, 3, 20; Cod. Just. 1, 3, 52, § 1 al.Origins
From dis- (“away from”) + vagor (“wander”).
Descendants
- Catalandivagar
- Englishdivagate
- Frenchdivaguer
- Italiandivagare
- Portuguesedivagar
- Spanishdivagar
- Galiciandivagar
- Polishdywagować