verbfirst conjugation
dēvirginō
dēvirginō (present infinitive dēvirgināre, perfect active dēvirgināvī, supine dēvirginātum)
Classical[deːˈwɪr.ɡɪ.noː]Ecclesiastical[deˈvir.d͡ʒi.no]
Meaning
- to deflower
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dēvirginō | dēvirginābam | dēvirginābō | dēvirgināvī | dēvirgināveram | dēvirgināverō dēvirginārō |
| 2nd sg. | dēvirginās | dēvirginābās | dēvirginābis | dēvirgināvistī dēvirgināstī | dēvirgināverās dēvirginārās | dēvirgināveris |
| 3rd sg. | dēvirginat | dēvirginābat | dēvirginābit | dēvirgināvit | dēvirgināverat dēvirginārat | dēvirgināverit dēvirginārit |
| 1st pl. | dēvirgināmus | dēvirginābāmus | dēvirginābimus | dēvirgināvimus | dēvirgināverāmus | dēvirgināverimus dēvirginārimus |
| 2nd pl. | dēvirginātis | dēvirginābātis | dēvirginābitis | dēvirgināvistis dēvirgināstis | dēvirgināverātis dēvirginārātis | dēvirgināveritis dēvirgināritis |
| 3rd pl. | dēvirginant | dēvirginābant | dēvirginābunt | dēvirgināvērunt dēvirgināvēre, dēvirginārunt | dēvirgināverant dēvirginārant | dēvirgināverint dēvirginārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dēvirginem | dēvirginārem | dēvirgināverim dēvirginārim | dēvirgināvissem dēvirgināssem |
| 2nd sg. | dēvirginēs | dēvirginārēs | dēvirgināverīs | dēvirgināvissēs dēvirgināssēs |
| 3rd sg. | dēvirginet | dēvirgināret | dēvirgināverit dēvirginārit | dēvirgināvisset dēvirgināsset |
| 1st pl. | dēvirginēmus | dēvirginārēmus | dēvirgināverīmus dēvirginārīmus | dēvirgināvissēmus dēvirgināssēmus |
| 2nd pl. | dēvirginētis | dēvirginārētis | dēvirgināverītis dēvirginārītis | dēvirgināvissētis dēvirgināssētis |
| 3rd pl. | dēvirginent | dēvirginārent | dēvirgināverint dēvirginārint | dēvirgināvissent dēvirgināssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | dēvirginor | dēvirginābar | dēvirginābor |
| 2nd sg. | dēvirgināris dēvirgināre | dēvirginābāris dēvirginābāre | dēvirgināberis dēvirginābere |
| 3rd sg. | dēvirginātur | dēvirginābātur | dēvirginābitur |
| 1st pl. | dēvirgināmur | dēvirginābāmur | dēvirginābimur |
| 2nd pl. | dēvirgināminī | dēvirginābāminī | dēvirginābiminī |
| 3rd pl. | dēvirginantur | dēvirginābantur | dēvirginābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | dēvirginer | dēvirginārer |
| 2nd sg. | dēvirginēris dēvirginēre | dēvirginārēris dēvirginārēre |
| 3rd sg. | dēvirginētur | dēvirginārētur |
| 1st pl. | dēvirginēmur | dēvirginārēmur |
| 2nd pl. | dēvirginēminī | dēvirginārēminī |
| 3rd pl. | dēvirginentur | dēvirginārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | dēvirginā | dēvirgināre |
| pres. 2nd pl. | dēvirgināte | dēvirgināminī |
| fut. 2nd sg. | dēvirginātō | dēvirginātor |
| fut. 3rd sg. | dēvirginātō | dēvirginātor |
| fut. 2nd pl. | dēvirginātōte | — |
| fut. 3rd pl. | dēvirginantō | dēvirginantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | dēvirgināre | dēvirginārī |
| perfect infinitive | dēvirgināvisse dēvirgināsse | dēvirginātum esse |
| future infinitive | dēvirginātūrum esse | dēvirginātum īrī |
| present participle | dēvirgināns | — |
| perfect participle | — | dēvirginātus dēvirgināta, dēvirginātā, dēvirginātae, dēvirginātam, dēvirginātārum, dēvirginātās, dēvirginātī, dēvirginātōrum, dēvirginātōs |
| future participle | dēvirginātūrus dēvirginātūra, dēvirginātūrā, dēvirginātūrae, dēvirginātūram, dēvirginātūrārum, dēvirginātūrās, dēvirginātūre, dēvirginātūrī, dēvirginātūrīs, dēvirginātūrō, dēvirginātūrōrum, dēvirginātūrōs, dēvirginātūrum | dēvirginandus dēvirginanda, dēvirginandā, dēvirginandae, dēvirginandam, dēvirginandārum, dēvirginandās, dēvirginande, dēvirginandīs, dēvirginandōrum, dēvirginandōs |
gerunddēvirginandī, dēvirginandō, dēvirginandumsupinedēvirginātum, dēvirginātū
dē-virgĭno, āvi, ātum, 1,
I. v. a., to deprive of virginity, to deflour.
I. Prop., Petr. 25, 1; Dig. 1, 18, 21:
juvenculam, Vulg. Sirach, 20, 2.—II. Transf. in the pass., of young persons, to quit the period of youth, Varr. ap. Non. 458, 26.
Origins
- Proto-Indo-European*de
- Proto-Indo-European*déh₁
- Proto-Italic*dē
- Latindēvirginō
Latin dē- Latin virgō Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin dēvirginō From dē- + virgō (“virgin”) + -ō.
Descendants
- Portuguesedesvirginar