LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
noun · femininethird declension

dēvāstātiō

dēvāstātiō f (genitive dēvāstātiōnis)
Classical[deː.waːsˈtaː.ti.oː]Ecclesiastical[de.vasˈtat.t͡si.o]

Meaning

  1. devastation

Declension

declension
formsingularplural
nominativedēvāstātiōdēvāstātiōnēs
genitivedēvāstātiōnisdēvāstātiōnum
dativedēvāstātiōnīdēvāstātiōnibus
accusativedēvāstātiōnemdēvāstātiōnēs
ablativedēvāstātiōnedēvāstātiōnibus
vocativedēvāstātiōdēvāstātiōnēs

Origins

Proto-Indo-European *-tis Proto-Indo-European *-Hō Proto-Indo-European *-tiHō Proto-Italic *-tiō Latin -tiō Latin dēvāstātiō From dēvāstō + -tiō.

Descendants
  • Catalandevastació
  • Englishdevastation
  • Frenchdévastation
  • Italiandevastazione
  • Portuguesedevastação
  • Spanishdevastación
  • Polishdewastacja

Quick answers

What does dēvāstātiō mean in Latin?
dēvāstātiō, a noun, means “devastation”.
What is the genitive of dēvāstātiō?
The genitive singular is dēvāstātiōnis. dēvāstātiō is feminine, third declension.
How do you pronounce dēvāstātiō?
In classical Latin, [deː.waːsˈtaː.ti.oː]; in ecclesiastical (church) Latin, [de.vasˈtat.t͡si.o].