LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
adjectivethird-declension two-termination adjective

dēterminābilis

dēterminābilis (neuter dēterminābile)
Classical[deː.tɛr.mɪˈnaː.bɪ.lɪs]Ecclesiastical[de.ter.miˈnaː.bi.lis]

Meaning

  1. two terminationfinite, bounded

Declension

singular
formmasculinefeminineneuter
nominativedēterminābilisdēterminābilisdēterminābile
genitivedēterminābilisdēterminābilisdēterminābilis
dativedēterminābilīdēterminābilīdēterminābilī
accusativedēterminābilemdēterminābilemdēterminābile
ablativedēterminābilīdēterminābilīdēterminābilī
vocativedēterminābilisdēterminābilisdēterminābile
plural
formmasculinefeminineneuter
nominativedēterminābilēsdēterminābilēsdēterminābilia
genitivedēterminābiliumdēterminābiliumdēterminābilium
dativedēterminābilibusdēterminābilibusdēterminābilibus
accusativedēterminābilīs
dēterminābilēs		dēterminābilīs
dēterminābilēs		dēterminābilia
ablativedēterminābilibusdēterminābilibusdēterminābilibus
vocativedēterminābilēsdēterminābilēsdēterminābilia

dētermĭnābĭlis, e, adj. determino,
I. that has an end, finite: materia, Tert. adv. Herm. 41.

Quick answers

What does dēterminābilis mean in Latin?
dēterminābilis, a adjective, means “finite, bounded”.
How do you pronounce dēterminābilis?
In classical Latin, [deː.tɛr.mɪˈnaː.bɪ.lɪs]; in ecclesiastical (church) Latin, [de.ter.miˈnaː.bi.lis].