What does dēlīrus mean in Latin?

dēlīrus, a adjective, means “crazy, insane, mad; senseless, silly”.

How do you pronounce dēlīrus?

In classical Latin, [deːˈliː.rʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [deˈliː.rus].

adjectivefirst/second-declension adjective

dēlīrus (feminine dēlīra, neuter dēlīrum)

Classical[deːˈliː.rʊs]Ecclesiastical[deˈliː.rus]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	dēlīrus	dēlīra	dēlīrum
genitive	dēlīrī	dēlīrae	dēlīrī
dative	dēlīrō	dēlīrae	dēlīrō
accusative	dēlīrum	dēlīram	dēlīrum
ablative	dēlīrō	dēlīrā	dēlīrō
vocative	dēlīre	dēlīra	dēlīrum

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	dēlīrī	dēlīrae	dēlīra
genitive	dēlīrōrum	dēlīrārum	dēlīrōrum
dative	dēlīrīs	dēlīrīs	dēlīrīs
accusative	dēlīrōs	dēlīrās	dēlīra
ablative	dēlīrīs	dēlīrīs	dēlīrīs
vocative	dēlīrī	dēlīrae	dēlīra

dēlīrus, a, um, adj. deliro, no. II.,

I. silly, doting, crazy (class.): dementit deliraque fatur, Lucr. 3, 464: delira furiosaque, id. 2, 985; with amens, Hor. S. 2, 3, 107: senex, Cic. de Or. 2, 18, 75; Hor. S. 2, 5, 71: anus, Cic. Tusc. 1, 21, 48; id. Div. 2, 68, 141: mater, Hor. S. 2, 3, 293: scriptor, id. Ep. 2, 2, 126 et saep.

Back-formation from dēlīrō.

Descendants