verbfirst conjugation
dēlicō
dēlicō (present infinitive dēlicāre, perfect active dēlicāvī, supine dēlicātum)
Classical[ˈdeː.lɪ.koː]Ecclesiastical[ˈdɛː.li.ko]
Meaning
- to reveal or disclose
- to clarify or explain
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dēlicō | dēlicābam | dēlicābō | dēlicāvī | dēlicāveram | dēlicāverō dēlicārō |
| 2nd sg. | dēlicās | dēlicābās | dēlicābis | dēlicāvistī dēlicāstī | dēlicāverās dēlicārās | dēlicāveris |
| 3rd sg. | dēlicat | dēlicābat | dēlicābit | dēlicāvit | dēlicāverat dēlicārat | dēlicāverit dēlicārit |
| 1st pl. | dēlicāmus | dēlicābāmus | dēlicābimus | dēlicāvimus | dēlicāverāmus | dēlicāverimus dēlicārimus |
| 2nd pl. | dēlicātis | dēlicābātis | dēlicābitis | dēlicāvistis dēlicāstis | dēlicāverātis dēlicārātis | dēlicāveritis dēlicāritis |
| 3rd pl. | dēlicant | dēlicābant | dēlicābunt | dēlicāvērunt dēlicāvēre, dēlicārunt | dēlicāverant dēlicārant | dēlicāverint dēlicārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dēlicem | dēlicārem | dēlicāverim dēlicārim | dēlicāvissem dēlicāssem |
| 2nd sg. | dēlicēs | dēlicārēs | dēlicāverīs | dēlicāvissēs dēlicāssēs |
| 3rd sg. | dēlicet | dēlicāret | dēlicāverit dēlicārit | dēlicāvisset dēlicāsset |
| 1st pl. | dēlicēmus | dēlicārēmus | dēlicāverīmus dēlicārīmus | dēlicāvissēmus dēlicāssēmus |
| 2nd pl. | dēlicētis | dēlicārētis | dēlicāverītis dēlicārītis | dēlicāvissētis dēlicāssētis |
| 3rd pl. | dēlicent | dēlicārent | dēlicāverint dēlicārint | dēlicāvissent dēlicāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | dēlicor | dēlicābar | dēlicābor |
| 2nd sg. | dēlicāris dēlicāre | dēlicābāris dēlicābāre | dēlicāberis dēlicābere |
| 3rd sg. | dēlicātur | dēlicābātur | dēlicābitur |
| 1st pl. | dēlicāmur | dēlicābāmur | dēlicābimur |
| 2nd pl. | dēlicāminī | dēlicābāminī | dēlicābiminī |
| 3rd pl. | dēlicantur | dēlicābantur | dēlicābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | dēlicer | dēlicārer |
| 2nd sg. | dēlicēris dēlicēre | dēlicārēris dēlicārēre |
| 3rd sg. | dēlicētur | dēlicārētur |
| 1st pl. | dēlicēmur | dēlicārēmur |
| 2nd pl. | dēlicēminī | dēlicārēminī |
| 3rd pl. | dēlicentur | dēlicārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | dēlicā | dēlicāre |
| pres. 2nd pl. | dēlicāte | dēlicāminī |
| fut. 2nd sg. | dēlicātō | dēlicātor |
| fut. 3rd sg. | dēlicātō | dēlicātor |
| fut. 2nd pl. | dēlicātōte | — |
| fut. 3rd pl. | dēlicantō | dēlicantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | dēlicāre | dēlicārī |
| perfect infinitive | dēlicāvisse dēlicāsse | dēlicātum esse |
| future infinitive | dēlicātūrum esse | dēlicātum īrī |
| present participle | dēlicāns | — |
| perfect participle | — | dēlicātus |
| future participle | dēlicātūrus dēlicātūra, dēlicātūrā, dēlicātūrae, dēlicātūram, dēlicātūrārum, dēlicātūrās, dēlicātūre, dēlicātūrī, dēlicātūrīs, dēlicātūrō, dēlicātūrōrum, dēlicātūrōs, dēlicātūrum | dēlicandus dēlicanda, dēlicandā, dēlicandae, dēlicandam, dēlicandārum, dēlicandās, dēlicande, dēlicandīs, dēlicandōrum, dēlicandōs |
gerunddēlicandī, dēlicandō, dēlicandumsupinedēlicātum, dēlicātū
dēlĭco, āre, v. deliquo.
Origins
Late and Vulgar Latin. From deliquō.
Descendants
- Frenchdélayer
- Asturianendilgar